Sākums

AKTUALITĀTES

Jānim Ziemelim - 130

25. janvārī (pēc vecā stila 13.) aprit 130 gadi kopš dzimis pulkvedis-leitnants Jānis Ziemelis.  

Dzimis 1889. gadā Jaunvāles pagasta Zosniekos lauksaimnieka ģimenē. Tēvs Pēteris Ziemelis (1863-1927) un māte Marija (1863-1930, dz. Bernaut) audzina 5 bērnus – Jāni, Olgu Aleksandru, Pēteri Nikolaju, Elzu Mariju, Arturu Voldemāru.

Beidzis Cempu pagastskolu, Trikātas draudzes skolu, mācījies Pleskavas mērniecības skolā (1907-10). No 1910. gada strādāja par mērnieku Besarābijas guberņas (Krievijas impērijā) zemes ierīcības komisijā. 1915. gada novembrī mobilizēts armijā un ieskaitīts 41. rezerves bataljonā, vēlāk – 40. rezerves bataljonā (vēlākajā pulkā). 1916. gada decembrī beidzis kara topogrāfu skolu Petrogradā (ieguvis dienesta pakāpi praporščiks); dienējis Ģenerālštāba galvenajā pārvaldē Kara topogrāfu daļā. 1917. gada jūnijā – podporučiks.

1918. gada sākumā Jānis Ziemelis pārgājis Sarkanās armijas dienestā un no 1920. gada augusta veicis vecākā topogrāfisko darbu vadītāja pienākumus. 1920. gada decembrī atvaļināts un atgriezies Latvijā.

1921. gada 16. aprīlī mobilizēts Latvijas armijā, dienesta pakāpe – virsleitnants. Galvenā štāba (no 1929. gada Armijas štāba) Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas kara topogrāfs. 1927. gadā beidzis virsnieku kursus,  kapteinis (1927), pulkvedis-leitnants (1938).

No 1932. gada strādājis par ģeodēzistu, no 1938. gada par 1. nodaļas (Plānu uzņemšanas nodaļas) priekšnieku.

1940. gada oktobrī atvaļināts. Dzīvojis Rīgas apriņķa Doles pagasta Kalnaziemeļos. 1949. gada 25. martā izsūtīts uz Omskas apgabala Drobiševas rajonu. 1956. gada 29. februārī atgriezies Latvijā, dzīvojis Baldones ciema Cirpos. Mūža nogalē strādājis par kolhoza „Mežvidi” klētnieku.

Miris 1963. gada 23. decembrī, apglabāts Baldones pagasta Lipšu kapos.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis V šķira.

Precējies 1917. gadā Krievijā ar Bertu Minnu Karolinu Treilību (1893-1988), bērni Margarita Elza (1918-1991), Laimgaids Jānis Pēteris (1923; 1941-? padomju apcietinājumā).

 


 

Zirgu audzētājs, lauksaimnieks un latviešu strēlnieks 

Pēteris Čakārnis 

dzimis pirms 125 gadiem – 1894. (2.) 14. janvārī Trikātas pagasta Rīsmetēs, kā otrais bērns pusgraudnieka Jāņa Čakārņa (1863-?) un viņa sievas Kristīnes (1863-1928, dz. Leimane) ģimenē, kur bez Pētera aug vēl četri bērni – Anna, Jānis, Dāvids un Elza Marija.

Skolas gaitas Pēteri aizvedušas vispirms uz Abulskolu, vēlāk mācījies Trikātas draudzes skolā, kuru apmeklējuši skolēni no tuvākas un tālākas apkārtnes.

“Mans pirmais skolotājs Abulas skolā bija Reinholds Mednis (piebaldzēns) – stingrs, prasīgs skolotājs. Par palaidnībām bija jāstāv klasē uz celiņa (ielīnas), tas ir, klasē starp soliem, kad citi starpbrīdī pastaigājās. Par neuzmanību stundās, klasē stāstot uzdevumu, skolotājs neuzkrītoši pienāca klāt un tā ieknieba auss ļipiņā, ka bija jāpalecas. Par sasmērētu burtnīcu vai citu ar rokām nepiedienīgu nodarījumu skolotājs saņēma pirkstus un ar lineālu pa pirkstu galiem uzlaida tā, ka otrreiz tādas blēņas tika aizmirstas. Par šo stingrību es savam pirmajam skolotājam līdz šai dienai esmu pateicīgs,” tā savās atmiņās raksta Pēteris Čakārnis.

Kara dienestā iesaukts 20 gadu vecumā – 1914. gadā, kad sākās 1. pasaules karš. Viņš nokļuvis apmācības rezerves pulkā pie Petrogradas. 1915. gada jūnijā ar apmācītu rezerves rotu nosūtīts uz Somiju apsargāt jūras cietoksni Sveaborgu, kas izvietots 7 akmeņainajās salās. Cietoksnis atradās pie Helsinku dienvidu līča ieejas un bloķēja vienīgo jūras piekļuvi pilsētai. 1916. gada pavasarī Pēteris Čakārnis no Sveaborgas cietokšņa, kopā ar vēl 30 latviešiem pieteicies izbraukt uz Latviešu strēlnieku bataljoniem. Maijā viņš nosūtīts uz Latviešu rezerves bataljonu Jurjevā tagadējā Tartu Igaunijā. “Toreiz bijis agrs pavasaris, bet tad atkal uznācis aukstums un uzkritis sniegs. Braucot varēja redzēt savādu ainu: ievas ziedēja, bet koku lapas un zeme bija balta no sniega,” skolēniem stāstījis sirmais latviešu strēlnieks.

No frontes diezgan tālajā aizmugurē, Jurjevā (līdz 1893. gadam Tērbata, pēc 1919. gada Tartu) saformēja Latviešu strēlnieku rezerves bataljonu (pulku), ar 10 līdz 15 tūkstošiem kareivju. Rezerves pulks papildināja frontes pozīciju pulkus, kad tie kaujās cieta zaudējumus.

1917. gada janvārī (pēc vecā stila 1916. gada 23. – 29. decembrim) Pēteris Čakārnis piedalījās Ziemassvētku kaujās Tīreļpurvā pie Ložmetēju kalna 7. Bauskas strēlnieku pulka sastāvā, kura komandieris bija novadnieks Kārlis Goppers. Par varonību Ziemassvētku kaujās Pēteris Čakārnis tika apbalvots ar Jura IV šķiras ordeni. Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem spējīgu karotāju slavu, bet arī milzīgus zaudējumus, jo latviešu strēlnieku rindas saruka par vairāk nekā trešdaļu (latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9000 kareivju).

Tālākās kara gaitas Pēteri Čakārni aizved uz Krieviju, kur 1917. gada 12. februārī komandēts uz Oranienbaumu (vēlāk Lomonosova), netālu no Petrogradas, tur ieskaitīts ložmetējniekos-apmācītājos. Februāra beigās no Kronštates devies uz Petrogradu, kur apsargāja vairākas valsts ēkas, Ziemas pili, Baltijas dzelzceļa staciju. Jūnijā nosūtīts uz rezerves pulku Jurjevā. 1917. gada vasarā atvaļināts un atgriezies Latvijā.

29 gadu vecumā – 1923. gadā Pēterim Čakārnim piešķirta zeme Trikātas pagastā jaunsaimniecības veidošanai. Viņš sāk būvēt māju un saimniecības ēkas Čakārņos. Pēteris visu mūžu nodarbojās ar zemkopību, audzēja zirgus, kopa bites.

Ilgus gadus strādāja par kolhoza “Spēks” revīzijas komisijas priekšsēdētāju, viņš bija arī kolhoza biškopis, kumeļu un jaunzirgu audzētājs. Izaudzējis daudz vērtīgu zirgu, kas pārdoti uz ārzemēm, kā arī viņa audzētie zirgi saņēmuši godalgas republikas skatēs.

1967. gadā 73 gadu vecumā Pēteri Čakārni uzaicināja kā goda viesi piedalīties parādē Maskavā. Kā pateicību par armijai izaudzētajiem zirgiem viņš saņēma toreiz maršala Semjona Budjonnija parakstītu Goda rakstu.

Sirmais vīrs zirgus audzējis un kopis vēl 87 gadu vecumā kolhozā “Trikāta”. Viņam piešķirts Latvijas LSR Nopelniem bagātā lauksaimnieka goda nosaukums.

Miris 1985. gada 30. martā Trikātā, Trikātas kapos apglabāts 6. aprīlī.

Apbalvojumi: Jura krusts IV šķira, medaļas par izcilu darbu.

Precējies 1926. gadā ar Elzu Lekseri (1899-?), bērni Artūrs (1928), Brigita (1930), Imants (1933-2012). Brālis ārsts Dāvids Čakārnis (1901-1973).

 


Novadnieki - 2019. gada jubilāri 

1. janvāris Aprit 105 gadi, kopš dzimis arhitekts Voldemārs Šics (1914-1994)
14. janvāris Aprit 125 gadi, kopš dzimis zirgu audzētājs, lauksaimnieks Pēteris Čakārnis (1894-1985)
17. janvāris Aprit 165 gadi, kopš dzimis mācītājs Hugo Keislers (1854-1921)
25. janvāris

      Aprit 130 gadi, kopš dzimis pulkvedis-leitnants Jānis Ziemelis (1889-1963)

27. februāris Aprit 130 gadi, kopš dzimis saimnieciskais darbinieks Jānis Osvalds Veģers (1899-1937)
18. marts Aprit 135 gadi kopš dzimusi skolotāja ElzaĀre (1884-?)
Aprit 145 gadi, kopš dzimis rūpnieks un tirgotājs Jānis Gulbis (1874-?)
22. aprīlis Aprit 155 gadi, kopš dzimis skolotājs Reinholds Mednis (1864-1939)
15. maijs Aprit 80 gadi, kopš dzimis ārsts Monvīds Skulte (1939)
25. maijs Aprit 120 gadi, kopš dzimis kaprālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bormanis (1899-1970)
4. augusts

      Aprit 135 gadi, kopš dzimis Trikātas pagasta vecākais Jānis Linters (1884-?)

13. augusts Aprit 135 gadi, kopš dzimis pedagogs JānisĀre (1884-?)
14. augusts Aprit 80 gadi, kopš dzimusi pedagoģe Ruta Bonnera (1939)
31. augusts Aprit 125 gadi, kopš dzimis inženieris-mežkopis Dāvids Bērtulsons (1894-1976)
3. septembris Aprit 90 gadi, kopš dzimis Meliorācijas projektēšanas institūta direktors Gunārs Jānis Sēne (1929-?)
9. septembris

      Aprit 125 gadi, kopš dzimis pulkvedis-leitnants Pēteris Dzērve

(1894-1964)

11. septembris Aprit 140 gadi, kopš dzimis ārsts AlfrēdsLazdiņš (1879-1955)
17. septembris Aprit 115 gadi, kopš dzimis ārsts Augusts Skoste (1904-1948)
19. septembris Aprit 125 gadi, kopš dzimis kaprālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Tilcens (1894-1957)
28. septembris Aprit 115 gadi, kopš dzimis mūziķis Voldemārs Ķepītis (1904-2000)
29. septembris Aprit 140 gadi, kopš dzimis skolotājs JūlijsLože (1879-1950)
2. oktobris Aprit 220 gadi, kopš dzimis būvmeistars Mārcis Sārums (1799-1859)
11. oktobris Aprit 65 gadi, kopš dzimusi kordiriģente Ilze Tenisone (1954-1997)
24. oktobris Aprit 130 gadi, kopš dzimis Zemkopības ministrijas zemes ierīcības departamenta mērniecības daļas inženieris – ģeodets Dāvis Vanags (1889-?)
22. novembris Aprit 140 gadi, kopš dzimis lauksaimnieks Mārcis Mežītis (1879-1967)
Aprit 165 gadi, kopš dzimis skolotājs un ērģelnieks Apinis Pēteris (1854-1919)
30. novembris Aprit 135 gadi, kopš dzimis rūpnieks Pēteris Kalējs (1884-?)
8. decembris Aprit 130 gadi, kopš dzimis virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Mežciems (1889-1957)