Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri

Trikātas Lāčplēši 

Lāčplēša Kara ordeni dibināja 1922. gada 11. novembrī. Ordenis ir karavīru augstākā goda zīme. Šī ordeņa nosaukums ir cieši saistīts ar karavīra – dzejnieka Andreja Pumpura nemirstīgo eposu „Lāčplēsis”, kas stāsta par Lāčplēša cīņām ar latvju tautu naidīgām varām mūsu likteņupes Daugavas krastos. 

Lāčplēša Kara ordeņa devīze ir „Par Latviju”, un tam ir 3 šķiras. Pirmā šķira, ko pasniedz tikai augstiem valstsvīriem un ģenerāļiem, piešķirta 11 izcilām personām (tostarp arī trikātietim ģenerālim Jānim Balodim), no tām 7 ārzemniekiem. Otrā šķira piešķirta 61 gadījumā, bet trešā šķira par tiešiem kauju nopelniem piešķirta kopā 2073 varoņiem. 

Ģenerālim Jānim Balodim piešķirtas visas trīs ordeņa šķiras un mūsdienās ordeņi apskatāmi Rīgā Nacionālajā vēstures muzejā. 

Ar ordeni apbalvotie, kopš 1930. gada, ir apvienojušies savā Lāčplēša Kara Ordeņa Kavalieru Biedrībā.

Trikātieši ir lepni, ka viņi par savējiem var saukt 18 Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (LKOK). Trikātā dzimuši, mācījušies, dzīvojuši un strādājuši vai apglabāti: 

  • Jānis Akers (1896-1916) – apakšvirsnieks, kritis kaujā pie Ķekavas
  • Kārlis Beikmanis (1887-1950) – kaujas laikā atjaunojis sakarus starp bateriju un komandieri
  • Jānis Balodis (1881-1965) – ģenerālis, Kara ministrs, visu 3 šķiru kavalieris
  • Aleksandrs Blaubergs (1896-1920) – jūras lidotājs, virsleitnants, devies izlūkošanā uz Lēnes muižu, piedalījies cīņās
  • Jānis Bormanis (1899-1970) – kaprālis, piedalījies visās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās
  • Roberts Dambītis (1881-1957) – ģenerālis, Kara ministrs
  • Jēkabs Dombrovskis (1880-1949) – pulkvedis
  • Kārlis Gopers (1872-1941) – ģenerālis, Skautu prezidents
  • Jūlijs Kalniņš (1897-1983) – kaprālis, pirmais devās kaujā un apklusināja 2 ienaidnieka ložmetējus
  • Teodors Kalniņš (1895-1980) – kaprālis, uzbrukuma laikā metās tuvcīņā un atņēma ienaidniekam 2 ložmetējus
  • Kārlis Lācītis (1897-?) – seržants, kaujās Rīgā smagi ievainots
  • Aleksandrs Mežciems (1891-1960) – ārsts pulkvedis-leitnants, kaujās sniedza palīdzību ievainotajiem
  • Jānis Mežciems (1889-1957) – virsnieks, neskatoties uz draudošām briesmām, piedalās atejošo daļu organizēšanā
  • Paulis Ronis (1891-1919) – kapteinis, kritis kaujā pie Rīgas
  • Jānis Rozenbergs (1882-1920) – kareivis, kopā ar 6 kareivjiem noturēja pozīcijas
  • Kārlis Tilcens (1894-1957) – kaprālis, divatā ar biedru aiztur ienaidnieku, smagi ievainots
  • Arvīds Zicmanis (1895-1943) – virsleitnants, izlauzās no negaidīta uzbrukuma
  • Nikolajs Ziediņš (1900-1981) – kaprālis, šķērsoja ienaidnieka līniju, ieguva ienaidnieka ložmetēju un atgriezās pie savējiem

Vairāku LKOK skolotājs bija Trikātas draudzes skolas pārzinis Jēkabs Mūrnieks (1865-1926).

https://www.youtube.com/watch?v=4hoqOeqFMNE