Trikātas II pakāpes pamatskola

Trikātas II pakāpes pamatskola Lipškalnā (1926 – 1938)

Skolas dibināšana. Latvijas valsts pirmajos gados atsevišķie Trikātas draudzes pagasti (Trikātas, Plāņu, Vijciema) rūpējas par savas 6-klašu skolu atvēršanu. Tādēļ Trikātas draudzes skolu pārņēma Trikātas pagasta pašvaldība savā uzturēšanā, pārbūvējot 1926. gadā bijušo Lipškalna muižas ēku skolas vajadzībām un nosauca to par Trikātas II pakāpes pamatskolu (mājas vārds – Gaismaskalns). Skola paredzēta latviešu tautības bērniem un atradās 1 km no pagasta nama.

Att. Trikātas II pakāpes pamatskola, ap 1930. gadu

Skolas ēka un zeme. Skolas nams bija ķieģeļu mūra, vienstāvu. Skolā bija iekārtotas šādas telpas: skolas pārziņa dzīvoklis – 3 istabas un virtuve, skolotāja dzīvoklis – 2 istabas un virtuve, divas klašu telpas, divas skolēnu guļamtelpas, ēdamistaba, maza istabiņa darbnīcai, virtuve ar produktu pieliekamo, divi priekšnami un atsevišķa pieliekamā telpa. Telpas bija par šaurām, guļamtelpas atradās otrajā stāvā – jumta telpā; lai zēni nokļūtu savā guļamtelpā, tiem bija jāiet caur jumta telpu, kas ziemā stipri auksta. Tādā kārtā telpas nav piemērotas skolas vajadzībām un neatbilst šī laika prasībām, tādēļ pagasta pašvaldība tuvākā laikā plāno jaunas 6-klašu skolas būvi, apvienojot tajā tagadējo II pakāpes pamatskolu un Abula I pakāpes pamatskolu.

Izbūvējot pašreizējo skolas ēku bijušās Lipškalna muižas centrā, pagasta pašvaldības rīcībā nāca arī bijušās muižas kūtis, kas gandrīz pilnīgi nojauktas, atstājot mazu kūtiņu un vienu šķūņa galu skolotāja saimnieciskām vajadzībām.

Skolas zeme iegūta reizē ar skolas ēku no valsts zemes fonda. Kopplatība 7,95 ha, no kuriem derīgas zemes 3,70 ha un nederīgas 4,25 ha.

Aramzemes pie skolas nebija, tāpēc, ka skolotāju dienesta zemēm pagasta pašvaldība deva zemi no citiem viņai piederošiem īpašumiem apmēram 1 km no skolas. Pie skolas bija vecs muižas augļu dārzs.

Skolotāji. Skolā strādājuši šādi pārziņi:

Jānis Vasilis 1925. – 1935.

Eduards Brants 1935. – 1936.

Daumants Vītols no 1936. g līdz skolas slēgšanai – 1938. g.

Att. Trikātas II pakāpes pamatskolas skolotāji un skolēni.

1. rindā otrais no labās puses skolas pārzinis Jānis Vasilis, 30-tie gadi

Kā otrie skolotāji pie J. Vasiļa strādāja līdz 1931. g. Titmanis j-kdze, pēc tam – Tisons j-kdze un no 1933. g. M. Rusmanis j-kdze.

1935. gadā J. Vasili pārcēla uz Drustu II pakāpes pamatskolu, bet viņa vietā pieņēma Eduardu Brantu no Trikātas pag. Kazruņģu I pakāpes pamatskolas. Pēc viena gada E. Brantu pārcēla uz Dzērbenes 6-klasīgo pmatskolu un viņa vietā Izglītības ministrijas skolu departaments iecēla Daumantu Vītolu. Par otro skolotāju iecēla Irmu Vītols, jo Martu Rusmanis pārceļ uz Trikātas pagasta Kazruņģa I pakāpes pamatskolu.

Att. Irma Vītols skolēnu vidū

Bijusī skolniece Elga Ramuta (dz. Pupa) atceras savus bijušos skolotājus ar gaišām atmiņām: “Sirsnīga pedagoģiskā takta piesātinātas atmiņas saglabājušās par diviem skolas gadiem, par skolas direktoru Daumantu Vītolu, viņa dzīvesbiedri Irmu Vītolu, kura bija mana pirmā klases audzinātāja. Tieši Irma Vītola kļuva mans skolotājas ideāls - ceļvedis uz šo profesiju.

Lasīt, rakstīt mācēšana, zīmēšana, vingrošana, rokdarbi, audzināšanas pasākumi viņas vadībā bija bērniem valdzinoši. Smaids, humors, ienākot klasē, atraisīja darbam vissamulsušāko mazuli. Vingrošanas stundās kopā ar mums celtās “svecītes”, veidotie “tiltiņi”, mestie kūleņi radīja patiesu tuvību.

Irmas Vītolas patiesi cilvēcīgā iejūtība mani - vismazāko un jaunāko šajā klasē - darīja stipru.”

Kā otrie skolotāji skolā strādāja:

  • Rudharts j-kdze 1925. – 1934.g.
  • M. Rusmanis 1934.g.
  • Irma Vītols 1936.g.

Stundu pasniedzēji: V. Ozoliņš (mācītājs), J. Mežītis.

Mācību programma. 1934./35. māc.g. ir šādi mācību priekšmeti:

  • matemātika,
  • latviešu valoda,
  • ticības mācība,
  • vēsture,
  • dziedāšana,
  • vācu valoda,
  • ģeogrāfija,
  • dabas mācība,
  • zīmēšana,
  • rokdarbi,
  • mājsaimniecība,
  • vingrošana.

1935. gadā ieviests jauns mācību priekšmets – militārā apmācība.

Skolēniem samazināja atzīmi uzvedībā uz četri par neattaisnotiem stundu kavējumiem, par citu skolēnu aizskaršanu, šaušanas piederumu nešanu uz skolu, par kāršu spēlēšanu, smēķēšanu, skolas inventāra bojāšanu, skolēnu noteikumu neievērošanu u.c. Par atkārtotu skolas iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu skolēni tikuši arī no skolas izslēgti.

1937. gada absolvente A. Krujēle atceras: “5. klasē meitenēm mācīja rokdarbus un notika mājturības stundas, kurās mācīja gatavot ēdienus un dažādus kulinārijas izstrādājumus. Visvairāk man atmiņā palikuši jaukie brīži, kad pusdienu un vakariņu brīvlaikā gājām zālē dejās un rotaļās.”

Izglītības ministrija, sākot ar 1936./37. māc.g., izdevusi rīkojumu izsniegt katram skolniekam personas apliecību ar ģīmetni.

Skolēni. Skolā mācījās vecāko klašu skolēni.

Mācību gads

Klase

Zēni

Meitenes

Kopā pa klasēm

Kopā

māc. g.

1926./27.

V

VI

10

10

15

 9

25

19

44

1927./28.

V

VI

13

 5

 8

11

21

16

37

1928./29.

V

VI

 3

13

11

 3

14

16

30

1929./30.

V

VI

 9

 4

 9

10

18

14

32

1930./31.

V

VI

 7

 8

 4

11

11

19

30

1931./32.

V

VI

13

 8

13

 4

26

12

38

1932./33.

V

VI

12

15

 6

10

18

25

43

1933./34.

V

VI

10

12

13

 6

23

18

41

1934./35.

V

VI

11

 8

 7

12

18

20

38

1935./36.

V

VI

13

11

10

 6

23

17

40

1936./37.

V

VI

16

 8

 7

 9

23

17

40

Skolas simbolika un tradīcijas. Trikātas II pakāpes pamatskolai bija arī sava nozīmīte. Tā valkāta pie formas cepures. Nozīmītē izcelti divi burti – T un P (Trikātas pamatskola) (skat. att.).

Skolas izlaidums notika pēc tradicionālas kārtības. Lūk, pēdējā skolas izlaiduma akta kārtība 1938. gada 29. maijā:

  • kad svinību viesi izlaiduma akta telpā sapulcējušies – ienāk beigušo klase ar valsts karogu;
  • garīgs akts – mācītājs Viktors Ozoliņš;
  • Izglītības ministrijas pārstāvja Zemkopības ministrijas mežu departamenta direktora Ozola izlaiduma akta runa;
  • Valsts himna;
  • diplomu un dāvanu pasniegšana;
  • absolventu klases kora runa;
  • 6. klases skolēnu pārstāvja atvadu runa;
  • karoga nodošana;
  • 5. kl. skolēnu novēlējumi aizejošiem biedriem;
  • skolnieku kora dziesma;
  • apsveikumi un skolas pārziņa beigu vārds;
  • dziesma brīvai Latvijai.

Uz izlaiduma aktu aicināja arī vietējo organizāciju pārstāvjus.

Skolas apgāde. Internāts skolā iekārtots reizē ar skolas telpām 1926. gadā. Katru gadu internātā uzturējās apmēram 30 skolēni.

Pēdējos gados skolā gatavotas pusdienas (viens ēdiens), brokastīs un vakariņās dots tējas ūdens. Vakariņās vārīti arī sausi kartupeļi. Katrs skolēns veda zināmu produktu daudzumu un maksāja zināmu summu naudā, ko mācību gada sākumā noteica vecāku sapulce. 1936./37. māc.g. kopgaldā piedalījās 31 skolēns.

Ar Kārļa Ulmaņa 28. janvāra draudzīgo aicinājumu skola ieguva vērtīgus mācību līdzekļus un inventāru. Trikātas draudzes skolas 250 gadu jubilejā (1935. gadā) skolas bijušie audzēkņi dāvināja Trikātas II pakāpes pamatskolai epidiaskopu līdz ar adresi. Dāvinātāju vidū daudz ievērojamu valsts un sabiedrisku darbinieku: kara ministrs ģen. J. Balodis, ģen. R. Dambītis, ģen. K. Goppers, Rīgas pilsētas galvas biedrs E. Laimiņš u.c. Vēlāk ģen. J. Balodis dāvināja izdevn. “Literatūra” izdotās “Latvju dainas” un E. Laimiņš – mikroskopu. Daži Armijas ekonomiskā veikala darbinieki dāvināja 4 spuldžu radio aparātu, Rīgas slimokasu starpbirojs – medikamentu skapīti, vietējā piensaimnieku sabiedrība – sienas pulksteni. Vēl saņemtas 4 gleznas un 347 sējumi grāmatu.

Skolai bija sava bibliotēka, kuras pārzināšanu uzņēmās skolas pārziņi – vispirms J. Vasilis, tad E. Brants.

Skola likvidēta 1938. gada 1. oktobrī, kad apvienojot ar Abula I pakāpes pamatskolu, skolēni uzsāka mācības jaunuzceltajā skolas namā “Gaismaskalns”.