Lielmanis Jānis

2015. gada 16. oktobrī apritēs 120 gadi, kopš dzimis Nopelniem bagātais agronoms, Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, Latvijas Valsts prēmijas laureāts, lauksaimniecības zinātņu doktors

Jānis Hilarijs Lielmanis

Dzimis Trikātas pagasta Jaunķerpju mājās 1895. gada 16. (4. v.st.) oktobrī. Vecāki – zemnieki, tēvs Dāvids Lielmanis (1861-1934), māte Anna (1867-1954, dz. Ķepīte) no Barīsu mājām. Ģimenē Jānis ir vecākais bērns piecu bērnu pulciņā: māsas Olga Leontīne, Milda Aleksandra, Anna Paulīne un brālis Kārlis Arnolds.

Skolas gaitas uzsācis Tiepeles skolā, vakaros gājis pārgulēt uz Barīsiem. Vēlāk mācījies Trikātas draudzes skolā, kur skolotāji bijuši Jēkabs Mūrnieks (1865-1926), komponists Jēkabs Graubiņš (1886-1961) un Rozītis (vēlāk ārsts). Jānis skolā bijis augumā mazs un lielie mazos visādi nievājuši. Viņš lūdzis Dievu, lai viņam dod spēku turēties pretī lielajiem.

Pēc draudzes skolas beigšanas, mācījies Rīgas pilsētas reālskolā, kur bijis vienā klasē ar vēlāk slaveno kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu. 1915. gadā iestājies Rīgas Politehniskā institūtā Lauksaimniecības fakultātē, bet pēc institūta evakuācijas uz Maskavu, turpina studijas Maskavas Lauksaimniecības akadēmijā, vēlākajā Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijā. 1920. gadā atgriežas Latvijā un 1922. gadā pabeidz Latvijas universitātes Lauksaimniecības fakultāti. 1922. gadā strādā praksē Dānijā un Zviedrijā. Viņš papildināja zināšanas ģenētikā un selekcijā pie ievērojamā zviedru zinātnieka profesora N. Nilsona. Tajā pašā gadā Zemkopības Ministrija uzdod Jānim Lielmanim organizēt Stendes muižā selekcijas staciju. Tas tika veikts, un Stendes selekcijas stacija kļuva par ievērojamāko lauksaimniecības zinātnisko iestādi Latvijā. Par Stendes selekcijas stacijas direktoru Jānis Lielmanis strādā līdz 1940. gadam. Šajā laikā viņš iepazīstas ar Vācijas, Dānijas un Zviedrijas sasniegumiem selekcijā un sēklkopībā. 1933. gadā Jānim Lielmanim piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira.

1926. gada vasarā Jānis Lielmanis papildina zināšanas ģenētikā un selekcijas darbā Zviedrijā – Vesbula selekcijas stacijā. Četrus gadus strādā par docentu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā un no 1945.-1948. gadam Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā lasa lekcijas selekcijā un ģenētikā, apvienojot šo darbu ar Stendes selekcijas stacijas direktora vietnieka pienākumiem zinātniskajā darbā. Vēlāk ir selekcijas nodaļas vadītājs. No 1956.-1970. gadam strādā Latvijas Zemkopības zinātniskajā pētniecības institūtā Skrīveros. Doktora disertācijā apkopojis vairāk kā 40 gadu pētījumu rezultātus.

Par panākumiem darbā Latvijas PSR Ministru padome 1959. gadā piešķīra Valsts prēmiju par nopelniem lauksaimniecības attīstībā, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs 1957. gadā piešķīra republikas Nopelniem bagātā agronoma nosaukumu un 1965. gadā Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka nosaukumu. 1969. gadā apbalvots ar Darba Sarkanā karoga ordeni un ar vairākiem Goda rakstiem.

1969. gada 7. martā Augstākā Atestācijas komisija piešķīra lauksaimniecības zinātņu doktora grādu.

Tiesa, padomju varas gados bija ne tikai panākumi. Pēc 1948. gada augusta VASHNIL sesijas, kurā nosodīja klasiskās ģenētikas virzienu, zinātnieks tika ieskaitīts mendelistu-morgānistu grupā un atbrīvots no darba akadēmijā.

Jānis Lielmanis ir selekcijas pamatlicējs Latvijā. Viņa vadībā un tiešā līdzdalībā Stendes selekcijas stacijā izaudzētas augstvērtīgas auzu šķirnes: ‘Dzintara’, „Stendes dzintara vienpusauzas’, ‘Stendes’, ‘Mutica 7281’ un ‘Pērļu’, ‘Stendes mazās agrās’ un ‘Līgo’; sarkanā āboliņa šķirnes ‘Stendes vēlais’, ‘Stendes vēlais II’, ‘Stendes agrais’; ziemas vīķi ‘Stende 24’, vasaras vīķiem ‘Stendes 653’; zirņi ‘Stendes Hero’ un ‘Pionieris’ u.c.

Jānis Lielmanis publicējis daudz zinātnisku darbu par selekciju u.c. jautājumiem, sarakstījis grāmatas: Augļkopība (1945); Sarkanais āboliņš (1960) [kopā ar R. Eidemani], Pētījumi par Latvijas PSR sarkanā āboliņa vietējo šķirņu bioloģiju (1963), Augsne un raža (1963), Sarkanā āboliņa audzēšana (1970) [līdzautors].

Jānis Lielmanis 1923. gadā nodibina ģimeni ar agronomi Annu Pauliņu (1893-?), divas meitas. Jānis Lielmanis meitām bijis ļoti labs tēvs. Lai arī lielāko dzīves daļu pavadījis darbā, viņš pratis atlicināt laiku arī savai ģimenei – bērniem, vēlāk mazbērniem.

Arī darbabiedri Jāni Lielmani raksturoja kā iejūtīgu un labu biedru. Pie viņa pēc padoma varējuši griezties jebkurā laikā un, neskatoties uz lielo darba slodzi, Jānis Lielmanis vienmēr centies dot izsmeļošu atbildi gan attiecībā uz darbu, gan citos jautājumos. Viņam piemita īpašība neizcelt sevi, viņš neliekuļoti priecājās par citu panākumiem.

Jānis Lielmanis bija braša auguma vīrs, pēc dabas saticīgs, mierīgs un ļoti strādīgs. Viņam bija īpatnēja skaidra un dzidra balss, pēc kuras vien daudzreiz viņu varēja pazīt, pašu vēl nemaz neredzot. Viņš piederēja pie tiem cilvēkiem, par kuriem veci vīri saka: „Cilvēks bez vainas.”

Jānis Lielmanis nebija lepns, viņš labprāt aprunājās ar ikvienu, ko sastapa savā ceļā: gan strādnieku un traktoristu, gan direktoru un ministru, un atrada ar visiem kopīgu valodu. Labi pazina un izprata visus, bet pats dzīvoja savā īpatnējā pasaulē, nebija tāds kā citi. Viņš bija reizē zemnieks un aristokrāts, ar savu laipno vēlību un iejūtību pievilka, ar iekšējo smalkumu – turēja zināmā attālumā.  

Miris 1970. gada 4. martā Rīgā, apglabāts Rīgā Lāčupes kapos.

Jāņa Hilarija Lielmaņa dzīve un zinātniskā darbība aprakstīta viņa kolēģa Friča Jansona (1923 – 1992) sastādītajā un 1994. gadā izdotajā grāmatā „Jānis Lielmanis dzīvē un darbā”.

Agronomam Jānim Lielmanim 1995. gadā atklāts piemiņas akmens pie Stendes muižas – vēsturiskās Stendes selekcijas stacijas ēkas.

Lit.: Jānis Lielmanis dzīvē un darbā / Sast. F. Jansons, atb. red. G. Vīgants. Rīga: Latv. Valsts Zemkopības zin.pētn.inst. Agra" , 1994. 164 lpp. : il.

http://www.stendeselekcija.lv/index.php?misc=search&subaction=showfull&id=1444972698&archive=&cnshow=news&ucat=1&start_from=&

http://www.degruyter.com/view/j/prolas.2012.66.issue-1-2/v10046-011-0050-0/v10046-011-0050-0.xml

http://pelecalasitava.lv/wp-content/uploads/2013/12/Zalitis-No-dzives-dzivei-piem.pdf