Kultūra, kultūras pieminekļi

Dziedāšanas biedrība Trikātā

Trikātas dziedāšanas biedrība dibināta 1865. gadā, ap kuru tolaik pulcējās skolotāji un draudzes gaišākie dēli. Tie visi ir latvieši, taču vācietības iespaids toreiz vēl bija tik liels, ka jaunās biedrības darījumu valoda pašā sākumā ir vācu un arī dziesmas dzied vācu valodā. Dziedāšanas biedrība rīko koru koncertus un dziedāšanas svētkus.

Reinis Kaudzīte savās atmiņās rakstījis, ka Vidzemes pusē bijuši divi vadošie kori – Vecpiebalgas koris un Trikātas Dziedāšanas biedrības koris, kuriem jau tolaik nav bijis konkurences.

Dziedāšanas biedrība ir jauna virziena, jaunu laiku ievadītāja draudzes dzīvē.

1868. gada 1. aprīlī jaunā biedrība baznīcā rīko lielu garīgu koncertu “Piņņu zemes” bada cietējiem par labu.

1869. gadā kopā Rīgas Latviešu Biedrības kori un četriem lauku koriem no Vecpiebalgas, Bauskas, Līvbērzes un Rīgas apkaimes Trikātas koris piedalījās Rīgas Latviešu biedrības otros gada svētkos.

1871. gada 29. augustā Trikātā notiek pirmie dziedāšanas svētki. Tos rīko Trikātas un Vecpiebalgas dziedāšanas biedrības. Vispirms baznīcā notiek garīgais koncerts, pēc tam draudzes skolā – Dziesmu svētki.

1872. gada 10. maijā liela viesuļvētra bija veikusi šausmīgu postu, sagraujot daudzas mājas, aplaužot veselus mežus. Tad Trikātas dziedāšanas biedrība, piedaloties Valmieras dziedāšanas biedrībai “Dziesmu rota”, tā paša gada Jāņu dienā Trikātā rīko laicīgu koncertu viesulī cietušajiem par labu. Tā paša gada 18. jūnijā Ruckas muižā pie Cēsīm rīkoja dāvanu svētkus tajā pašā viesulī cietušajiem, kurā piedalījās kori no Trikātas un Raunas.

1873. gada 22. aprīlī pirmo reizi Trikātas draudzē un plašākā apgabalā Vecbrenguļu vecā kungu ērbērģī spēlē teātri, izrādot lugu “Kāds brīdis kantorī” un “Lakstīgala un brāļa meita”. Izrīkotāja atkal ir Dziedāšanas biedrība, un naudas līdzekļi nolemti tās 1872. gada 1. oktobrī dibinātai bibliotēkai.

Tas visā novadā ir liels, plaši un ilgi pārrunāts notikums. Tam pašam mērķim un tai pašā vietā, un tā paša gada 26. augustā Dziedāšanas biedrība, piedaloties Vecpiebalgas jauktajam korim, sarīko laicīgu koncertu un teātra izrādi, izrādot opereti “Mucinieks un muciniece”. Izrīkojumā, trikātiešu mīļi uzņemts, kā viesis piedalās arī Kronvaldu Atis.

1876. gada februārī Dziedāšanas biedrība pieņem Labdarības biedrības nosaukumu. Tās statūtus paraksta 62 biedrības aba dzimuma biedri. Statūtus apstiprina decembrī un 1877. gada 28. februārī jaunās biedrības darbību atklāj Vecvāles muižā.

Viens no Trikātas vīru kora diriģentiem bija Vidzemes skolotāja semināra V (piektā) kursa audzēknis, pēc tam ilggadīgais Trikātas draudzes skolotājs un ērģelnieks Kārlis Vilhelms Juliuss Johansons (1835 – 1893).

Diriģenta E. Johansona vadītais koris piedalījās I Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos Rīgā 1873. gadā. 22 dziedātāji piedalījās dziesmu karā un ieguva 4. godalgu (starp 10 koriem) – karoga lentu ar sudraba sprādzi.

Dziedātāju vārdi, kas pie pirmiem vispārīgiem Latviešu Dziedāšanas svētkiem dalību ņēmuši [2]:

32. Trikates vīru koris

Vadonis: K. Johansons

Pirmais tenors: Pēteris Paulin – Hermann Johanson – Jēkaps Grīviņ – Jēkabs Weinblum – Kārlis Anderson – Peteris Arting

Otrais tenors: Jēkabs Bugan – Mārtiņ Brūmel – Dāvids Draule ­– Mārtiņ Ērmann – Dāvids Briede – Pēteris Blūming

Pirmais bass: Pēteris Elias – Jānis Austring – Voldemars Tabing – Miķelis Mežul – Miķeli Ērmann

Otrais bass: Oskar Berkau – Kārlis Draule – Mārtiņ Purgalis – Antons Rozit – Teodors Johanson

Karoga nesējs: Dāvids Berkau

1873. gadā Trikātas dziedātāju biedrība izvēlējusi par savu goda biedru Jāni Cimzi un to paziņoja ar svinīgu rakstu, kur cildina viņa nopelnus tautskolotāju sagatavošanā un dziedāšanas veicināšanā.

Piedaloties II un III Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos, Trikātas vīru kora diriģents ir tās bijušais dalībnieks Oskars Berkaus.

Dziedātāji, kas pie Latviešu otrajiem vispārīgajiem dziedāšanas svētkiem dalību ņēmuši [3]:

1888. gadā III Dziesmu svētku 30 koru sacensībās piedalījās arī Trikātas labdarības biedrības vīru koris. Starp 14 godalgotajiem koriem trikātieši bija septītie, balvā saņemot karoga kātu.

"Starp apbalvotajiem koriem jau agrāk svētkos bija godalgoti vecpiebaldzēni (1873, 1880), vietalvieši (1880), rikātieši (1873) un rūjienieši (1880). Tas pierādīja sacensību lielo nozīmi, kaut arī dažkārt jaunām, spēcīgākām vienībām klāt nākot agrāko pirmo vietu nācās zaudēt vai bija jāiztiek pat bez godalgas." [4]

Dziedātāji, kas pie Latviešu trešajiem vispārējiem dziedāšanas svētkiem dalību ņēmuši [4]

No 1905. gada līdz 1910. gadam Trikātas kori vadīja Trikātas draudzes skolas skolotājs, vēlāk pazīstamais latviešu komponists Jēkabs Graubiņš. Tolaik un vēlāk koris aktīvi piedalījās teātra izrādēs un dažādos sarīkojumos. Jēkaba Graubiņa vadībā Trikātas Viesīgās biedrības jauktais koris (26 dalībnieki) piedalījās arī V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā 1910. gadā.

V. Bērzkalna grāmatā „Latviešu dziesmu svētku vēsture” (1965) Trikātas koris minēts arī starp VI un VII latvju vispārējo Dziesmu svētku dalībniekiem. 1931. gada VII svētkos Rīgā no Trikātas piedalījās divi kori: Trikātas pagasta aizsargu nodaļas koris (dibināts 1928. gadā), diriģents skolotājs Eduards Brants un Latvju Jaunatnes savienības Trikātas organizācijas koris (dibināts 1917. gadā), diriģents Jānis Āre. [5] 

Trikātas jaunatnes koris, 1931 (2.r.4.no kr.p. diriģents Jānis Āre) [10]

VII latvju vispārējo Dziesmu svētku dziedātāju saraksti: [5]

VIII vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā 1933. gadā piedalījās Trikātas Latvju Jaunatnes Savienības organizācijas koris. Dziedātāju saraksti [6]:

"1938. gadā IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkus ievadīja 16. jūnijā notikušā koru sacensība, kura nebija bijusi kopš 1910. gada, lai gan par to runāja šad tad arī vēlāk.

Lauku grupā I godalgu (prezidenta Ulmaņa dāv. mākslinieciski kaldinātu sudraba šķīvi) izpelnījās Lazdonas draudzes koris (73, H. Mednis), II (ministra Bērziņa dāv. dzintarā izstrādātu sudraba šķīvi) – Lubānas koris (33, E. Kļaviņš), bet III godalgu (RLB-as dāvātu apzeltītu sudraba kausu) – Trikātas draudzes koris (39, D. Vītols)." [7]

Att.: Trikātas koris IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā, 1938. gada 17. – 18. jūnijāar iegūto godalgu – sudraba kausu (centrā diriģents Daumants Vītols)

IX vispārējie latviešu Dziesmusvētki 1938. gada 16. – 19. jūnijs. Koru un dziedātāju saraksts [7]

Trikātas draudzes koris

1869 (Trikātas labdarības biedrības koris; pēc tam, no 1917.g. – Latv. jaun. sav. Trikātas nod. koris; ar tagadējo nosaukumu no 1917. g.), [piedalījies] I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII [Dziesmusvētkos]. – Daumants Vītols [diriģents].

Soprāni: Anna Bīriņš – Olga Busulis – Berta Ciguzis – Aina Cīrulis – Alma Eberharts – Vilma Grīnbergs – Mirdza Kļaviņš – Alma Laucis – Elvīra Muižnieks – Anna Preimanis – Anna Repsons – Alvīne Ronis – Valija Strazdiņš – Helmija Rogers – Anna Zvirbulis – Valija Kļaviņš

Alti: Hilda Biķis – Alma Busulis – Valija Josts – Vēra Kalvītis – Zelma Krujēlis – Elza Pūce

Tenori: Dāvis Altītis – Viktors Altītis – Voldemārs Bormanis – Augusts Brencis – Jānis Bullītis – Arvīds Josts – Jānis Moris – Jānis Petzāls – Fricis Trauliņš

Basi: Alberts Eberharts – Jūlijs Iņģists – Pēteris Kalvītis – Jānis Purgalis – Jānis Šmits – Jānis Tiesnieks – Pēteris Vilks – Alberts Bunte

Trikātas draudzes koris 1939. gada 16. jūlijā piedalījās Dikļu Dziesmu svētkos, kas veltīti Dikļu pirmo Dziesmu svētku 75 gadu atcerei.

Trikātas koris piedalījies I (1873), II (1880), III (1888), IV (1895), V (1910), VI (1926), VII (1931), VIII (1933) un IX (1938) Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā.

I, III un IX svētkos koru karos Trikātas koris iegūst godalotas vietas.

Novada dziesmu svētki Trikātā

Diriģenta Daumanta Vītola (Trikātas 6-klasīgās pamatskolas pārziņa) vadītais Trikātas draudzes koris aktīvi darbojās līdz 2. pasaules karam. Šajā laikā itin populāri bijuši Trikātas novada dziesmu svētki.

I Novada dziesmu svētki Trikātā notika 1924. gada 6. jūlijā. Tos rīkoja draudzes padome, lai iegūtu līdzekļus baznīcas remontam. Laicīgais koncerts notika pilskalnā. Koncerta programmā A. Jurjāna, J. Vītola, J. Cimzes, E. Dārziņa dziesmas. Piedalījās 6 kori: trīs no Trikātas, Valmieras, Strenčiem un Mārsnēniem.

Att.: Dziesmu svētki Trikātas pilsdrupās, 6. jūlijā 1924. gadā. Savienotie vietējās apkārtnes kori, virsdiriģenta, brīvmākslinieks Jozus kunga vadībā. Priekšā sēd koru diriģenti, no kreisās puses uz labo, ceturtais brīvmākslinieks Jozus kungs, trešais Berkau tēvs, vecais krīvu krīvs, kurš diriģējis Trikātas kori vairāk kā pirms 50 gadiem un ņēmis dalību trijos pirmajos Latviešu dziesmu svētkos ar savu kori un visas reizes izpelnījies godalgas, bet vecuma dēļ, beidzamos gados aktīvu dalību neņem.

(Avots: Nedēļa. Nr. 30 (24.07.1924). 24. lpp.)

Trikātas jaunatnes biedrība, domājams arī studentu biedrība 1931. gada 26. jūlijā pilskalnā rīkoja II Novada dziesmu svētkus. Tajos piedalījās 20 kori ar 600 dziedātājiem. Galvenokārt skanēja VII Vispārējo dziesmu svētku dziesmas. Koncertu ievadīja dievkalpojums baznīcā. Koncerta programmā 16 dziesmas, t. sk., J. Vītols “Karaļmeita”, “Upe un cilvēku dzīve”, E. Melngailis “Tautu meita melnacīte”, “Cekulaina zīle dzied” u.c.

DziesmuSvetki1931

Trikātas Dziesmu svētki, 1931. gada 26. jūlijs

III Novada dziesmu svētkos 1938. gada 3. jūlijā pulcējās 23 kori un piedalījušies pat līdz 800 dziedātājiem no visas Vidzemes: Blomes, Burtniekiem, Ērģemes, Jaunvāles, Jērcēniem, Kalncempjiem, Kārķiem, Omuļiem, Liepas, Limbažiem, Līgatnes, Lugažiem, Raunas, Rubenes, Rūjienas, Smiltenes, Strenčiem, Trikātas, Jaunklidža, Tūjas, Valmieras, Vijciema, Ķieģeļiem un J. Cimzes Valsts ģimnāzijas absolventu koris. Svētku programmā 15 dziesmas. Svētkus atklāja pagasta vecākais Jānis Linters. Telegrāfisku apsveikumu no valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa atsūtīja ģenerālis novadnieks Jānis Balodis.

Dziesmu diena Trikātas pilskalnā, 1938. gada 3. jūlijā

 

Kora darbība pēc 2. pasaules kara

2. pasaules karš (1941. – 1945.) pārtrauca kora darbību. Pēc kara pakāpeniski kolektīvs atjaunojās un piedalījās pirmajos lielākajos dziedāšanas svētkos Smiltenē 1948. gadā. Kori vadīja diriģenti – Jānis Āre un Anna Ansberga.

Vasarā kori kuplināja jaunieši, kuri mācījās Cēsu pedagoģiskajā institūtā vai vidusskolās.

Ar 1949. gadu kori uzsāka vadīt Jēkabs Mīļais. Šajā laikā koris darbojies ar pārtraukumiem, bet aktīvi.

Trikātas koris piedalījies X (1948), XI (1950), XII (1955) Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā.

2003. gadā kora vecākā Aina Sēne stāsta: “Korī sāku dziedāt pirms 40 gadiem, t. i. 1963. gadā. Kori vadīja Jēkabs Mīļais. Varu piebilst, ka katram diriģentam ir savs stils. Toreiz kora dalībniekus pirms katra mēģinājuma atveda ar kravas mašīnu, uz kuras bija koka būda. Korī bija jauki – esi izdziedājies, garīgi izlādējies.”

No 1973. gada kori vadīja diriģente Ārija Tomiņa. Šajā laika posmā notiek arī vīru vokālā ansambļa koncerti (vadītāja Ā. Tomiņa).

1973. gadā Trikātas – Vāles jauktais koris piedalījās novada svētkos Valkā, kas veltīti Vispārējo latviešu dziesmu svētku simtgadei.

Gatavojoties 1980. gada un 1985. gada Dziesmu svētkiem Rīgā, kora vadību uzņemas Trikātas pamatskolas mūzikas skolotāja Dzintra Vasiļjeva (Stikute).

Aina Sēne stāsta: “Pirmo reizi Vispārējos dziesmu svētkos sāku dziedāt ar Dziesmu svētku simtgadi, t. i., 1973. gadā. No tā laika piedalos visos svētkos, ieskaitot “Rīgai – 800”. Atceros, ka mums katram kora dalībniekam maksāja 5 rubļus dienā un saglabāja vidējo darba algu. Pavisam Rīgā dzīvojām septiņas dienas. Toreiz skolās, kurās dzīvojām, ballējām līdz rītam, jo skolā tur bija arī rajona orķestris, kurš spēlēja visu nakti.”

Vents Krauklis, bijušais trikātietis, par Trikātas kori saka, ka “…tas atdzimst kā Fenikss no pelniem pirms katriem lielajiem Dziesmu svētkiem. Ļoti gribas cerēt, ka tas nostabilizēsies un atjaunos kādreizējo Trikātas kora slavu.”

Arī nākamajos Dziesmu svētku gados Trikātas koris ir viens no labākajiem lauku koriem Valkas rajonā un izvirzīts uz lielajiem svētkiem Rīgā (XVI, XVII, XVIII, XIX Vispārējiem dziesmu svētkiem).

Trikātas jauktais koris atjaunotajā Latvijā

No 1988. gada līdz 2001. gadam Trikātas jaukto kori vadīja Agra Jankovska.

Svarīga ir seno tradīciju atdzīvināšana un popularizēšana tautā. Tāpēc 1989. gadā atjaunoti Trikātas mazie dziesmu un deju svētki, kuri notiek katru gadu pilskalnā.

1991. gad 25. maijā notika III Trikātas novada Mazie dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās Valkas jauktais koris, Ēveles vecās paaudzes un jauniešu deju kolektīvs, Jērcēnu vidējās paaudzes deju kolektīvs, Strenču koris, pūtēju orķertris un dejotāji, Salacgrīvas pūtēju orķestris, Carnikavas dejotāji un, protams, paši mājinieki.

24. maija vakarā notika Trikātas kora 125 gadu jubilejas atskaites koncerts divās daļās. Tradicionāli uz to tika aicināti Ainažu draugi un vietējo organizāciju pārstāvji, tāpat arī visi vecie dziedātāji un bijušie diriģenti. Bija sagatavota plaša izstāde ar vecajām fotogrāfijām un citiem materiāliem par novada dziedāšanas tradīcijām.

Tā laika kora diriģente Agra Jankovska itin sekmīgi strādāja ar savu kolektīvu par spīti visām pesimistiskajām prognozēm un skeptiķu izteikumiem darba sākumā. Agra atceras: “Kolektīvā ir ļoti jauki cilvēki. Kā jau lauciniekiem, ar to laika trūkumu allaž jākaujas. Kora 36 dziedātāju vidū ir tādi, kam māte un tēvs dziedājuši turpat. Piemēram, Guntai Gulbei tēvs dziedājis. Skaidrīte Krūmiņa sākusi dziedāt pēc kara, vēl skolniece būdama. Kora vecākās Ainas Sēnes uzņēmība un enerģiskums nereti palīdz mēģinājumu un sarīkojumu organizēšanā. Daļa koristu dzīvo Strenčos. To organizēšanu savukārt veic Guntis Smilga. Korī ir dziedātāji, kuri apmeklē visus mēģinājumus. Korī ļoti svarīgas ir dzīvās paaudžu saiknes. Gadu starpība starp dziedātājiem nav nemaz tik ļoti jūtama. Protams, jaunās, dzidrās balstiņas labi skan, bet jāpriecājas arī par koristi, kas var pastāstīt par kolektīva vēsturi, kas ir dzīva kora leģenda. Tagad korī esot pilnīgi kā Graubiņa laikos – spēlējot teātri, dažādu izrāžu fragmentus. Diemžēl korī maz skolotāju. Vienīgā skolotāja pašlaik ir Marija Supe. Pirms kara gan dziedājuši gandrīz visi skolotāji.”

Trikātas dziesmu svētku 120. gadadiena un Dziedāšanas biedrības 125. gadadiena, 1991. gads

Trikātas jauktā kora dalībnieki:

Soprāni: I Ilze Basjanoka – Inese Doķe – Valda Gicuka – Gunta Gulbe – Signe Ingelēviča – Ligita Kalniņa – Balva Kovale – Silva Mīļā – Dace Ozoliņa – Elita Ozoliņa – Leonora Ozoliņa – Aina Sēne – Aina Spriža – Dzintra Svitka – Irita Zālīte

II Aiva Dokteniece – Inta Dūdiņa – Regīna Tamma

Alti: I Sandra Janīte – Skaidrīte Krūmiņa – Aiga Liepiņa – Inese Liepiņa

II  Elza Garklāva – Anna Krūze – Elza Krūze – Elita Lose – Elga Rudzīte – Maiga Smilga – Marita Supe

Tenori: Edgars Brauns – Ēriks Doķis – Juris Ģingulis

Basi: Harijs Akmens – Aloizs Olševskis – Andris Smilga – Guntis Smilga

Trikātas kora spilgtākās uzstāšanās bijušas Ziemassvētkos Trikātas baznīcā, ģenerāļa J. Baloža piemiņas plāksnes atklāšanas reizē 1991. gada 17. februārī un viņa jubilejā 4. maijā.

Neaizmirstama ir piedalīšanās XX Dziesmu svētkos Rīgā 1990. gadā, arī mazo koru festivālā I. Zīles un P. Jurjāna piemiņai. Lieldienās dziedājuši un olas ripinājuši kopā ar Salacgrīvas pūtēju orķestri. Visciešākā draudzība esot ar Ainažu kultūras nama dziedātājiem. Viņi kopā arī braukuši ekskursijā – 1990. gadā bijuši Lahemē un 1991. gadā – Sāremā (Igaunijā).

1993. gadā koris piedalījās XXI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā. 

1996. gada 10. maijā Trikātas kultūras namā noticis pasākums, kas veltīts Trikātas Dziedāšanas biedrības 130 gadu atcerei. Kora diriģente Agra Jankovska pasākumā bija uzņēmusies arī konferansjē lomu. Agra necentās izcelt savus panākumus, bet visu kora dalībnieku darbu un kopīgās uzvaras. Tika pieminēti aizsaulē aizgājušie kora dalībnieki, īpaši godināti dziedātāji – vienas ģimenes locekļi. Un tādu korī nav mazums: Inese un Jānis Grantiņi, Maiga un Guntis Smilgas (iepriekšējās sezonas dziedātāja arī dēls Andris), Regīna un Inga Tammas, Guna Gulbe un Sarmīte Kanašniece, Dzintra Štrāle un Edīte Kuimete. Kora koncerts noticis divās daļās. Neierasti, ka pirmajā daļā koris dziedāja klasisko mūziku – Mocerta “Ave verum” un Šūberta “Mūzikai”. Neierasti tāpēc, ka koris nekad īpaši nebija pievērsies klasisko skaņdarbu izpildīšanai. Otrajā daļā tika dziedātas latviešu tautasdziesmu apdares. Šis pasākums pierādīja, ka Trikātā kora dziedāšanas tradīcijas ir stipras un dzīvotspējīgas.

Trikātas jauktais koris ir arī 1998. gada XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieks.

Korī izveidojusies jauka tradīcija sveikt jubilārus ar dziesmu.

2000. gada 27. maijā Trikātas pilskalnā notika gadskārtējie novada Dziesmu un deju svētki, kā arī Trikātas Dziedāšanas biedrības 135 gadu jubilejas festivāls.

“Latvijā ir apmēram 30 kori, kuri vecāki par 100 gadiem, kas joprojām turpina aktīvu koncertdarbību. Lāčplēsis un Trikāta ir paši vecākie kori, kas dibināti 1865. gadā.” Tā rakstīts “Lielvārdes ziņās”.

Trikātas dziedāšanas biedrības 135 gadu jubilejas festivāla laikā varējām iepazīties ar Trikātas dziedāšanas biedrības vēsturi un fotogrāfa strencēnieša J. Opmaņa fotoizstādi.

Festivālā piedalījās kori no Umurgas, Krimuldas, Viļķenes, Alojas, Brenguļiem, Smiltenes, Strenčiem; deju kolektīvi no Vijciema, Ēveles, Apes, Carnikavas, Valkas, Strenčiem; pūtēju orķestri no Jelgavas un Strenčiem, kā arī pašmāju koris un dejotāji.

2000. gada vasarā koris brauca jaukā ekskursijā pa Latviju, apskatot ievērojamākās vietas Bauskā, Sabilē, Ventspilī un Kolkā.

Trikātas jauktā kora dalībnieki regulāri viesojušies pie Rīgas Vagonrūpnīcas kora “Fenikss”, koncertējis komponista Jāzepa Vītola dienās Gaujienas “Anniņās”. Cieša draudzība izveidojusies ar Brantu pagasta (Valkas raj.) kora dalībniekiem “Vidzemīte”. Koris piedalījies dažādos interesantos pasākumos, piemēram, Strenču plostnieku svētkos, Ziemassvētku koncertā Valkas baznīcā, J. Cimzes atceres dienās Valkā, koru sadraudzības vakaros ar koriem no Ainažiem, Salacgrīvas, Suntažiem un Mazsalacas, dažādās Vidzemes novada saiešanās un svētkos.

No 2001. gada līdz 2003. gada rudenim kori vadīja Ingūna Rijniece. 2003. gada 3. maijā Trikātas jauktais koris skatē Valmierā ieguva trešās pakāpes diplomu un tiesības piedalīties XXIII Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā (2003. gada jūlijā).

2003./2004. gada sezonā kora diriģente ir Inese Eihe, bet no 2004. līdz 2006. gada janvārim - diriģente Gunta Bērze.

Ar 2006. gadu kora diriģents ir cēsinieks Ēriks Derums. Šajā laikā Trikātas koris ir XXIV (2008) un XXV (2013) Dziesmu svētku dalībnieku vidū.

Lit.:

1. Enzeliņš H. Atskats Trikātas novada senatnē. Rīga, 1932. lpp.

2. Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā. Rīga, 1873. 55 lpp.

3. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki Rīgā. Jelgava, 1880. 102 lpp.

4. Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki Rīgā. Rīga, 1888. 109 lpp.

5. VII latvju vispārējie Dziesmusvētki 1931. [Rīga], 1931. 206 lpp.

6. I Dziesmusvētku 60 gadu atceres Dziesmusvētku vadonis. Rīga, 1933. 160 lpp.

7. IX Latviešu dziesmu svētki / rediģējis Jēkabs Vītoliņš. Rīga, 1938. 208 lpp.

8. Dubļāns A. Tā dzied Trikātā // Mūsu Zeme. 1991. 25. maijs

9. Karpova I. Trikātas dziedāšanas biedrībai 130 gadu // Ziemeļlatvija. 1996. 16. maijs

10. Pēdējā brīdī. 1931.06.09. 3. lpp.