Dutkas muiža
Dutkas muiža - Dutkenshof
Dutkas muiža dibināta Zviedru laikos - 17. gs.
Dutkas muižas sākumi meklējami Vāles pagasta Dutkas mājās. 1680. gadā Dutkas un Sūbra mājas valda karaliskais lauku trompetnieks Valentins Vešava, kas 1682. gadā minēts kā abu šo māju nomnieks.
1872. gada Dutkas muižas plānā parks atzīmēts pavisam mazs, arī celiņu tajā nav daudz. Taču tie izlīkumo tā, ka no vairākām vietām varēja pavērties tālas skatu perspektīvas pār blakus parkam esošo dīķi. (Darba Karogs. Nr. 84. 17.07.1986.)
Bruņinieku muiža Trikātas pagastā. 1912. gadā: zemes platība - 948 ha, zemniekiem pārdotā zeme - 785 ha; 14 zemnieku saimniecības.
ĪPAŠNIEKI
1789. gada Krievijas ķeizars Pāvile I dāvināja Dutkas muižu Krievijas ģenerālim Ivanam Melleram (Meller, 1725-1790) un piešķīra viņam barona titulu. 1790. gadā Ivans Mellers krita kaujā, muižu mantoja viņa atraitne. Pirmais muižas īpašnieks no Tranzē dzimtas bija Aleksandrs fon Tranzē-Rozeneks (Transehe-Roseneck, 749-1828). Nākamais īpašnieks bija Nikolauss I fon Tranzē-Rozeneks (1779-1858). Viņa meita Šarlote (1825-1893) apprecējās ar Heinrihu fon Hanzenu (Hansen, 1808-1879), kurš kļuva par muižas īpašnieku. Nākamais īpašnieks bija Nikolajs Fon Hanzens (1842-1915), pēdējais īpašnieks - Artūrs fon Hansens (1864-?).
BŪVVĒSTURE
Kungu māja
Ķieģeļu vienstāva kungu māja ar augstu cokolstāvu un plašiem pagrabiem celta 19. gs. 80. gados, Šarlotes fon Tranzē-Rozenekas un Heinriha fon Hanzena laikā. Tā bija garenbūve ar 15 ailu asīm un diviem rizalītiem galvenajā fasādē. Labās puses rizalītu rotāja Latvijas mežu arhitektūrai neraksturīgs perspektīvais portāls. Kungu māja, domājams, tika izpostīta Pirmā pasaules kara laikā. 1929. gada fotogrāfijā redzams tikai labās puses rizalīts. Padomju laikā tam piebūvēja celtni no silikāta ķieģeļiem. Pašreiz no vecās kungu mājas redzams tikai pussagrautais rizalīts.
Apbūves ansamblis
No muižas ansambļa saglabājušās dažas pārbūvētas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
Dutkas muižas Kungu māja, 1929. gads
Lit.: Mašnovskis V. Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla I (A-H). Rīga, 226. lpp.