1905. gada revolucionāri

Armfelds Rūdolfs Nikolajs

1888. 12.III – 1906. 8. I

Dzimis Jaunvāles pag. Daudziešos, kā vecākais dēls 5 bērnu pulciņā, tēvs Kārlis, māte Anna (dz. Grehn), laulājušies 1887.g.

Soda ekspedīcija 17 gadus veco R. Armfeldu kopā ar mārsnēnieti P. Duku nošāva Valmierā grantsbedrēs (vēlāk tur – Ļeņina ielā bija slidotava) 1906. gada 8. janvārī par uzbrukumu patruļai Cēsīs.

Apglabāts Trikātas kapos.

 

Grasis Pēteris Eduards

1886. 13. V – 1937. 29. XII

1905. gada revolucionārs

Dzimis Valkas apriņķa Trikātas muižas dzirnavās strādnieka ģimenē, tēvs Jānis, māte Anna (dz. Ruņģis).

Pēc pagasta skolas beigšanas izmācījās par podnieku un 1905. g. P. Grasis iesaistījās revolucionārajā kustībā. 1903. g. Madonā iestājās nelegālajā sociāldemokrātiskajā pulciņā “Līdumnieks I”. Strādājot savu tiešo darbu, viņš apbraukāja daudzus Malienas novada pagastus – Lazdonu, Madonu, Sāvienu, Lubānu un Meirānus un veica arī partijas uzdevumus. P. Grasis kļuva par vienu no enerģiskākajiem jauno LSDSP pulciņu organizētājiem. No 1903. g. Viņš darbojās arī Lazdonas bezmaksas bibliotēkā, kur varēja sekmīgi apvienot savu interesi par grāmatām ar aģitāciju laukstrādnieku vidū, aicinot viņus uz cīņu pret patvaldību un muižniekiem. 1904. – 1905. g. Madonas apkārtnes iedzīvotāju rokās ne vienu reizi vien nonāca LSDSP biedru P. Graša, A. Staka un J. Bajāra hektografētās lapiņas ar revolucionāro dziesmu tekstiem un parakstu “Līdumnieks”.

Revolūcijas pirmais gads P. Grasim pagāja Madonas un Lazdonas apvidū, kur viņš darbojās kā LSDSP pulciņu un partijas rajona priekšsatāvis. Lielo revolucionārā darba slodzi vēl papildināja propagandista pienākumi Madonā skolnieku organizācijā.

Nov. un dec. P. Grasis bija aktīvs kaujas pulciņa dalībnieks, piedalījās daudzu krogu demolēšanā, muižu dedzināšanā un cīņās ar karaspēku Malienas dienvidu daļā.

Pēc soda ekspedīcijas ierašanās, no 1905. g. dec. P. Grasis kļuva par meža brāli Lubānas apkārtnē. 1906. g. maijā Cesvainē viņu notvēra, līdz nesamaņai piekāva un ieslodzīja cietumā. P. Grasis pavadīja izmeklēšanas ieslodzījumā 1 gadu un 4 mēnešus, bet pierādījumu trūkuma dēļ viņu atbrīvoja. Pēc izlaišanas no cietuma viņš turpināja iesākto cīņas ceļu – dzīvoja nelegāli Ļaudonā, pēc tam aizbrauca uz Pleskavu. No 1907. līdz 1911. g. P. Grasis veica aģitatora darbu partijas kara organizācijā Brestļitovskas cietoksnī. Arī atgriezies Madonā, viņš nepārtrauca revolucionāro darbību. 1912. g. janv. viņu atkal arestēja un pēc pusotra mēneša nosēdēšanas atbrīvoja, atstājot uz 6 mēnešiem policijas uzraudzībā. 1913. g. P. Grasis noorganizēja Madonas sieviešu ģimnāzijā partijas pulciņu un tur strādāja līdz pat I pasaules karam, kad viņu mobilizēja. Kara laikā P. Grasis bija partijas organizators armijā. Oktobra revolūcijas priekšvakarā un pēc tās bija komisārs 1. armijā, zaldātu komitejas priekšsēdētājs, partijas rajona komitejas priekšsēdētājs. 1919. g. Padomju Latvijā viņš strādāja Viļānu apriņķa izpildkomitejā par Agrāras nodaļas dārzkopības sekcijas instruktoru.

1921. g. jūl. partija nosūtīja P. Grasi uz Pleskavu LKP CK Ārzemju birojarīcībā. Šeit viņš dzīvoja un strādāja 16 gadus līdz pat savai bojāejai.

Lit.:

 

Enģelis-Enģelītis* Dāvids

1866. (30. V) 11. VI – 1906. 5. I

1905. gada revolucionārs

Dzimis Vijciema muižā, tēvs Pēteris, māte Liene.

Strādnieks, dzīvoja Vijciemā. 1905. gadā bija tautas milicis. Viņa brālis Pēteris tika nošauts 1905. gada 13. janvārī Rīgā pie dzelzs tilta. Dāvids nošauts 1906. gada 5. janvārī Trikātes-Strenču lielceļa malā pie Trikātes mežsarga mājas kopā ar 40 gadus veco Kārli Krieviņu no “Bezzemniekiem”, K. Paleju un M. Stažu. Viņi it kā vesti uz Valku “nopratināšanai”.

Apglabāts Vijciema kapos.

Precējies 1896. g. ar Emmu Cerbuli, bērni Kristine (1897-?), Olga (1901-?), Alide (1903-?).

Lit.: Latvjas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata: 1905.-1907. gada revolūcija, 1. sēj., 3. daļa. R., 1983. 83. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

*Trikātas draudzes arhīvā rakstīts Dahwids Engelihts

 

Palejs Jēkabs

1853. 28. IX – 1906. 5. I

1905. gada revolucionārs

Dzimis Vijciema Jaunpunkelēs, tēvs Jēkabs, māte Līze.

Pēc amata drēbnieks. Tautas milicis. Nošauts 1906. gada 5. janvārī Strenču-Trikātas lielceļa malā. Pirms šaušanas zvērīgi mocīts.

Apglabāts Vijciema kapos.

Precējies 1887. g. ar Kristīni Kušķi, bērni Kārlis (1889-?), Eduards (1892-?), Emils (1896-?).

Lit.: Latvjas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata: 1905.-1907. gada revolūcija, 1. sēj., 3. daļa. R., 1983. 83. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Staža Miķelis

1887. (8.) 20. I – 1906. 5. I

1905. gada revolucionārs

Dzimis Vijciema pagasta Vīkavās. Tēvs Dāvids, māte Marri (dz. Bokaldere).

Strādnieks. Rīcības komitejas loceklis, tautas milicis. Aktīvs revolucionārs, aģitators un proklamācijas izkaisītājs Vijciemā.

1906. gada 5. janvārī nošauts 19 gadu vecumā.

Apglabāts Vijciema kapos.

Lit.: Latvjas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata: 1905.-1907. gada revolūcija, 1. sēj., 3. daļa. R., 1983. 83. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Krieviņš Kārlis

1866. (30. V) 11. VI – 1906. 5. I

1905. gada revolucionārs

Nošauts 1906. gada 5. janvārī Strenču-Trikātas lielceļa malā.

Apglabāts Vijciema kapos.

Precējies ar Mari.

Lit.: Latvjas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata: 1905.-1907. gada revolūcija, 1. sēj., 3. daļa. R., 1983. 83. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Luters Dāvis Mārtiņš

1880. 1910. 27. II

LSD biedrs, arodbiedrības aktīvists

Dzimis Trikātas pagastā. LSD biedrs no 1905. gada. Populārs arodbiedrības aktīvists. Darbojās Baltijas rajonā kā pulciņa priekšstāvis. Bija vairāku LSD pilsētas konferenču dalībnieks. Viņa dzīvoklī notika partijas biedru sapulces. Arestēts 1909. gada 27. septembrī Zasulauka palīdzības biedrības telpās M. Nometņu ielā Nr. 56 LSD Rīgas organizācijas pilsētas konferences laikā. Centrālcietumā saslima ar tīfu un 1910. gada 27. februārī Rīgas pilsētas slimnīcā nomira. Bēru demonstrācija Matīsa kapos piedalījās aptuveni divi tūkstoši strādnieku. Vēlāk uz viņa kapa tika uzcelts piemineklis ar uzrakstu:

“Viņš darīja, cik varēja,

Priekš nākotnes lietas –

Un tamdēļ starp dzīvajiem

Tam pietrūka vietas.”

 

Ružģietis Alberts

Skolotājs

Trikātas pag. Abulskolas skolotājs.

Trikātas apkārtnē darbojies pa revolūcijas laiku, 1905. un 1906. gadā ņemdams dalību vietējā kustībā. Uzturējis arī sakarus ar “meža brāļiem”. 1907. gadā arestēts par piedalīšanos meža sapulcē.

No policijas izmucis un aizbēdzis. Dzīvojis Krievijā, galvenokārt Maskavā. Dzimtenē atgriezies 1919. gadā un strādājis Tukuma vidusskolā.

Ziņas ievāktas no direktora K. Līkuma.

 

Šūlmeisters Dāvids

1861. (25. I) 6. II – 1906. (11.) 24. VIII

Zemnieks, 1905. gada revolucionāru atbalstītājs

Dzimis Valkas apr. Trikātas pag. Vecsilaratniekos, tēvs Jēkabs, māte Anna (1839-?, dz. Jurjāne), laulājušies 1859. g.

Drustos nomājis Vecauļus, kur 1905. g. pļavas šķūnī notika Drustu sociāldemokrātu pulciņa slepenas sapulces. Apcietināts par mežabrāļu slēpšanu un muižas laidaru dedzināšanu. Briesmīgi pērts un nošauts kopā ar dēlu Jāni Šūlmeisteru un J. Šīronu pie Drustu baznīcas.

Laulājies 1885. g. ar Annu Mežuli (?-?), astoņi bērni, vecākais dēls Jānis (1886-1906), Roberts Fricis (1889-?), Pēteris (1891-?), Alma (1892-?).

Lit.: Endrups R., Feldmanis A. Revolucionārās cīņās kritušo piemiņas grāmata. 1-2. Maskava. 1933-36. I : 412 Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne

Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata. I, 1-3, II. R. 1976-87. I, 2 :182

Trikātas draudzes arhīvs

 

1905. gada revolucionārie notikumi Trikātas apvidū

Trikātas apkārtnē, tāpat kā citās Latvijas vietās, pirms vairāk kā 100 gadiem risinājās notikumi, kas saistīti ar 1905. gada revolucionārajām cīņām.

Jau labu laiku pirms 1905. gada no Prūsijas Trikātas apvidū ieradās vairāki simti vācu kolonistu ģimeņu. Vietējos laukstrādniekus atlaida no darba, pazemināja viņu darba algas. Daudziem zemniekiem atņēma zemi. Rezultātā zemniekos un kalpos iedegās arvien lielāks naids pret saviem apspiedējiem.

1905. gada revolūcijas dienās notika tautas sapulces arī Trikātā. Salasījās tauta pagasta namā un vienreiz arī Trikātas baznīcā. Vienā sapulcē ievēlēja rīcības komiteju šādā sastāvā:

priekšsēdētājs – Fricis Abuls,

locekļi – Jānis Leimanis,

               Mūrnieks,

               Jānis Ludvigs Auniņš,

               Iba u.c., pavisam 11 personas.

Tā pārņēma no vecās pagasta valdes darbību un pagasta īpašumus.

1905. gada vasarā kapu svētkos sapulcējušamies vietējiem iedzīvotājiem izdalīja uzsaukumus, kas bija vērsti pret cara patvaldību un pelēkajiem baroniem. To veica vietējās inteliģences pārstāvji – Abulas skolas skolotāji ar R. Medni priekšgalā.

Tāpat kā citos Latvijas rajonos arī Trikātas apvidū izraisījās īpatnēja revolucionārā cīņas forma, kas revolucionāras kustības vēsturē iegājusi ar nosaukumu “baznīcas demonstrācijas”. 1905. gada novembrī Trikātas baznīcā tika organizēts plašs mītiņš. Lai gan baroni iepriekš baidīja ar kazakiem un “melno sotņu”, baznīca mītiņa dienā bija pārpildīta ar darbaļaudīm. Mītiņā runāja dzejnieks Apsesdēls un Abulas skolas skolotājs Mednis. Mītiņa laikā izdalīja revolucionāru literatūru un dziesmas, kā arī ieročus. Vairāki zemnieki vēlāk par piedalīšanos mītiņā tika smagi nopērti.

1905. gada vasarā laukstrādnieki pieprasīja baroniem algas paaugstināšanu ražas novākšanas laikā, un beidzot to arī panāca. Šī paša gada vasarā un rudenī vairākkārt tika izdemolēta Vecvāles valsts degvīna tirgotava. To izdarīja no Raunas atbraukušie revolucionāri.

Saasinoties revolucionārajiem notikumiem, Trikātas baroni pameta savas muižas un kopā ar mācītāju K. Šillingu aizbēga no Trikātas. Viņi atgriezās tad, kad Trikātā ieradās kazaki, kuri tika novietoti maiznīcas telpās un bijušajā Lipšukalna muižā.

Soda ekspedīcija Trikātas pagastā ieradās 1905. gada 18. decembrī. Tad vēl nekā neizdarīja, jo tai nebija ziņu par kustības dalībniekiem. Vēlāk 1906. gada janvāra pirmajās dienās soda ekspedīcija meklēja nošaušanai skolotājus Auniņu un Medni, revolūcijas laika aktīvus darbiniekus, bet tie bija jau paspējuši aizbēgt. Vēlāk gan viņus apcietināja. Viņi nosēdēja astoņus mēnešus izmeklēšanas cietumā un tad tiesa viņus attaisnoja.

5. janvārī no kaimiņu pagasta – Vijciema kazaki atveda 4 revolucionārus, kas bija tur organizējuši revolucionāru komiteju. Viņi tos aizveda silā pie mežsarga mājām “Kalniņi” un nošāva. Nošautos piederīgie pēc tam aizveda uz Vijciemu, kur tie arī apglabāti.

Pie pagasta nama tomēr daudzus nopēra. Mājas un muižas Trikātā netika dedzinātas.

Att. Agrākā Trikātas pagastmāja, tagad dzīvojamā māja Avoti. 1905. gada soda ekspedīcija šeit turēja ieslodzījumā, pēra aktīvos nemiera dalībniekus. No šejienes uz nošaušanu Strenču silā pēc nežēlīgas pratināšanas aizveda 4 Vijciema revolucionārus.