C-E

Cers Roberts

1908. (25. III) 7. IV – 1987. 11. IX

Pedagogs

Dzimis Trikātas pag. Strūkās, tēvs Augusts, māte Anna (dz. Slempere).

Mācījies Sarkaņu pamatskolā un Smiltenes draudzes skolā. Pēc tam, 1924. g., iestājas Jelgavas Skolotāju institūtā. Skolotāja darba gaitas R. Cers sācis 1931. g. Pļaviņu pilsētas pamatskolā. Ar 1944. g. 1. okt. sākas viņa darbs Smiltenē: sākumā – direktors Smiltenes 1. septiņgadīgajā skolā, bet no 1947-1986. g. – skolotājs Smiltenes vidusskolā.

Skolotājs R. Cers mācījis dažādus mācību priekšmetus: matemātiku, fiziku, fizkultūru un dziedāšanu, taču visvairāk dzīves gadu viņš atdevis darbmācībai, gūdams šajā nozarē izcilus panākumus. Viņa vadībā skolēni piedalījušies izstādēs Smiltenē, Valkas rajonā, Rīgā un Maskavā PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē, kur R. Cers apbalvots ar bronzas un sudraba medaļām. Viņa darbi atzinīgi novērtēti arī vispasaules izstādēs Kanādā un Japānā.

Apbalvojumi: Izglītības darba teicamnieks, Tautas daiļamata meistars.

R. Cers mīlēja skatuves mākslu un mūziku.

Lit.: Roberts Cers: [Ped.: 1908-1987: Nekrologs] // Skolotāju Avīze.  1987. 19. sept. 15. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Circenis Rihards

dzimis 1930. 21. XI

Lauksaimnieks, ekonomists

Dzimis Šķilbēnu pagastā (Balvu raj.), tēvs Francis, zemnieks, māte Marija (dz. Bondare).

Beidzis Viļakas vidusskolu, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju Rīgā, Zootehnikas fakultāti (1956).

Pirmā darba vieta Kurzemē – Kandavas rajonā. Talsu raj. Kolhoza „Kurzeme” priekšsēdētājs (1958-62), Rīgas raj. Padomju saimniecības „Budeskalni” direktors (1963-73).

Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas ZPI zinātniskais līdzstrādnieks (1973-78). Latvijas Universitātes mācību spēks – Ekonomikas fakultātes docētājs (1978-93). LU žurnālistiskas un tautsaimniecības fakultātes studentiem mācījis agrāro ekonomiku.

19(7)92. g. LU iegūts ekonomikas doktora zinātniskais grāds (Dr.oec.).

Kopš 1992. g. Valkas raj. Trikātas pag. z/s „Irbītes” un Plāņu pag. z/s „Jaunstrūkas” vadītājs, aptuveni 1300 ha zemes kopplatībā.

Publicējis rakstus par lauksaimniecības jautājumiem.

Apbalvojumi: Atzinības krusts (IV pakāpe, 2007).

Precējies ar Intu Lūsi (1934-2007), dēls Valdis.

Lit.: Latvijas enciklopēdija. – R., 2003. – 2. sēj. – 43. lpp.

 

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=1012

 

Cīrulis Mārcis

dzimis 1946. 17. II

Ārsts pediatrs, Latvijas Nacionālā perinatālās aprūpes centra direktors

Dzimis Apē, kalpotāju ģimenē. Ģimenē bijuši 5 bērni, no kuriem dzīva vēl māsa Dace.

Mācījies Trikātas septiņgadīgajā skolā (1953-1960), Strenču vidusskolā (1960-64). Beidzis Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti (1970).

1970. g. uzsācis ārsta pediatra praksi Tukuma raj. centrālajā slimnīcā, kur bijis iecirkņa pediatrs, bērnu nodaļas vadītājs, rajona pediatrs, neonatalogs dzemdību nodaļā. 1977. g. sācis strādāt Rīgas 1. dzemdību namā vispirms par ordinatoru, tad jaundzimušo nodaļas vadītāju. 1980. g. organizējis Latvijā pirmo jaundzimušo intensīvās terapijas palātu, vēlāk – nodaļu, bijis tās vadītājs.

Bijis PSKP biedrs.

1994. g. 17. janv. nodibinājis Latvijas Nacionālo perinatālās aprūpes centru un bijis tā direktors līdz 2000. g. 15. maijam, pēc tam jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītājs P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Viņa vadībā dzīvē realizēts Latvijas-Šveices projekts par perinatālo aprūpi valstī.

Sākoties trešajai atmodai, aktīvi iesaistījies politikā, 1990. g. no Tautas frontes ievēlēts par LPSR Augstākās padomes deputātu (1990-93), darbojies Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā. Šajā laikā iesaistījies pensiju jautājumu risināšanā, pievērsies bērnu aprūpes problēmām, t.sk., ieslodzījuma vietās. Vadījis arī AP Demogrāfijas komisiju, kura panākusi valsts dotācijas daudzbērnu ģimenēm. Bijis AP LTF frakcijā, vēlāk frakcijā „Satversme”. 1991. g. 4. maijā balsojis par Latvijas neatkarību. Iesaistījies Latvijas Zaļajā partijā, kuras biedrs ir joprojām. Kopš 1995. g. ir Latvijas Perinatologu asociācijas priekšsēdis.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira (2000), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

Precējies, meita Ieva (1970), dēls Andrejs (1972).

Lit.: Mārtuža E. Kad atmosfēra šķiet burvīgas gaismas pielieta // Sveiks un Vesels. – 1999. – Nr. 12. – 6. – 10. lpp.

Beinerte V. Tāds darbs – labot, ko citi sastrādājuši // Mājas Viesis. – 2007. – Nr. 147 (3050). – 1. jūn. – 8. – 11. lpp. [vāks]: ģīm.

Mārcis Cīrulis. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa: Virtuālā neciklo-pēdija [Skatīts 03.12.2007.] Pieejams: http://www.gramata21.lv/users/cirulis_marcis/

 

Čakārne Zeltīte (dz. Bleikša)

dzimusi 1932. 3. VI

Pedagogs

Dzimusi Rīgā, tēvs Jānis Vilhelms, māte Anna (dz. Grūbe), abi frizieri. Zeltītei ir vecāks brālis.

Beigusi Rīgas Ausekļa pamatskolu, Rīgas 5. vidusskolu (1951), Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultāti (1955). 

1955. g. sāk strādāt Trikātas pamatskolā un tā kļūst par Z. Čakārnes vienīgo darba vietu (līdz 2009. g. rudenim).

Sākusi strādāt par direktores vietnieci mācību darbā (1955-69), pēc tam par skolas direktori (1969-87). Vienlaicīgi mācījusi dažām klasēm latviešu valodu un literatūru, meitenēm mājturību un 9. kl. skolēniem civilzinības, bet vairākus gadus Strenču vidusskolas neklātniekiem 9., 10. un 11. kl. latviešu valodu un literatūru.

Sasniedzot pensijas gadus, skolotāja nolēmusi mācīt dažām klasēm tikai latviešu valodu un literatūru un veidot skolēniem mācību līdzekļus.

Sarakstījusi: (kopā ar kolēģi sk. M. Ģinguli) „Rakstu darbi skolēnu zināšanu pārbaudei latviešu valodā 5. klasei” (1999), „Vingrinājumu krājums latviešu valodā 5.-6. klasei” (1999), „Ceļā uz lietišķajiem rakstiem” (2003), „Latviešu valodas tekstu grāmata 5.-6. klasei” (2004), „ Latviešu valodas tekstu grāmata 7.-8. klasei” (2005). Sagatavojusi publikācijas Valkas rajona laikrakstam par ievērojamiem novadniekiem.

Saņemti apbalvojumi, atzinības un pateicības par sasniegumiem izglītības un radošajā darbā.

Precējusies 1958. g. ar Imantu Čakārni (1933-2012), dēls Aldis (1960).

Lit.: Pētersone A. Sildos viņas dvēseles gaismā [sakarā ar Z. Čakārnes 70 dz.d.] // Ziemeļlatvija. – 2002.- 6. jūn. – 2. lpp.

Karpova I. Trikātas „Gaismaskalna” skolotājai Zeltītei visi cilvēki ir labi // Ziemeļlatvija. – 2005. – 19. nov. – 4. lpp.

 

Čakārnis Dāvids*

1901. (26. VIII) 8. IX – 1973. 13. II

Ārsts

Dzimis Trikātas pag. Rīsmetēs, kā ceturtais dēls piecu bērnu ģimenē. Tēvs Jānis (1863-?) – pusgraudnieks, māte Kristīne (1863-1928, dz. Leimane), laulājušies 1890. g.

Mācījies Trikātas draudzes skolā. Beidzis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti (1928).

Pirmā darba vieta – Liepājas apr. Vērgales pag. Pēc 2 gadiem pārceļas uz Aizputi – strādājis par pilsētas un apriņķa ārstu, bijis Aizputes slimnīcas galvenais ārsts.

1944. g. okt. D. Čakārnis kopā ar ģimeni izbrauca uz Vāciju. 1950. g. izceļo uz Ameriku. Strādājis par psihiatru “Western State Hospital”.

Daudz ceļojis. Ceļojumā pa Jaunzēlandi mirst, apglabāts Takomā, Vašingtonas štatā ASV.

Precējies 1933. g. ar Emmu Gludiņu (1913-2008), bērni Ikars (1934; speciālists lidlauku plānošanā un būvēšanā), Inese, Mārīte, Andris (uzņēmumu inženieris). Brālis zirgu audzētājs, lauksaimnieks Pēteris Čakārnis (1894-1985).

Korporācijas “Lettgallia” biedrs.

Lit.: Čakārne Z. Cilvēks starp cilvēkiem // Mūsu Zeme. – 1990. – 12. maijs.

Trikātas draudzes arhīvs.

http://biographien.lv/CSH_dizc.html

Trikātas baznīcas grāmatā „Dzimušo un kristīto reģistrs, 1893-1905” rakstīts vārds Dāvis.

 

Čakārnis Pēteris

1894. (2.) 14. I – 1985. [30.] III

Zirgu audzētājs, lauksaimnieks

Dzimis Trikātas pag. Rīsmetēs, kā otrais dēls piecu bērnu ģimenē. Tēvs Jānis (1863-?) – pusgraudnieks, māte Kristīne (1863-1928, dz. Leimane), laulājušies 1890. g. Ģimenē 5 bērni – 3 brāļi, 2 māsas.

Mācījies Trikātas draudzes skolā. Kara dienestā iesaukts 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, Apmācības rezerves pulkā pie Petrogradas. 1915. g. jūn. ar apmācītu rezerves rotu nosūtīts uz Somiju apsargāt Sveaburgas cietoksni. 1916. g. pavasarī no Sveaburgas cietokšņa, kopā ar vēl 30 latviešiem pieteicies izbraukt uz Latviešu strēlnieku bataljoniem. Maijā nonācis Latviešu rezerves pulkā Jurjevā (Tartu). Piedalījies Ziemassvētku kaujās Tīreļpurvā pie Ložmetēju kalna 7. Bauskas strēlnieku pulkā.

1917. g. 12. febr. komandēts uz Arenbaumu pie Petrogradas, kur ieskaitīts ložmetējniekos-apmācītājos. Febr. beigās no Kronštates devies uz Petrogradu, kur apsargāja vairākas valsts ēkas, Ziemas pili, Baltijas dzelzceļa staciju. Jūn. nosūtīts uz rezerves pulku Jurjevā. Vasarā atvaļināts. Atgriezies dzimtenē.

1923. g. piešķirta zeme jaunsaimniecībai un sāk būvēties Čakārņos. Nodarbojās ar zemkopību, audzēja zirgus, kopa bites.

Ilgus gadus strādājis par kolhoza “Spēks” revīzijas komisijas priekšsēdētāju. Bijis arī kolhoza biškopis, kumeļu un jaunzirgu audzētājs. Izaudzējis daudz vērtīgu zirgu, kas pārdoti uz ārzemēm un saņēmuši godalgas republikas izstādēs.

73 gadu vecumā, t.i., 1967. g. tiek uzaicināts piedalīties Maskavā kā goda viesis parādē. Kā pateicību par armijai izaudzētajiem zirgiem, saņēma toreiz maršala Budjonnija parakstītu Goda rakstu.

Zirgus audzējis un kopis vēl 87 gadu vecumā kolhozā “Trikāta”.

Ir nopelniem bagātais lauksaimnieks.

Miris Trikātā, turpat apglabāts 6. aprīlī.

Apbalvojumi: Jura krusts IV šķira, medaļas par izcilu darbu.

Precējies 1926. g. ar Elzu Lekseri (1899-?),bērni Artūrs (1928), Brigita (1930), Imants (1933-2012). Brālis ārsts Dāvids Čakārnis (1901-1973).

Lit.: Tērce K. Ja varētu atņemt divdesmit // Darba Karogs.–1967.–31. aug.

Trikātas pamatskolas novadpētniecības materiāli.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Čulčs Vladislavs

1925. 26. I2013. 10. II

Siera meistars

Dzimis Ludzas apr. Kārsavas pag. sīkzemnieka ģimenē.

Beidzis Rēzeknes lauksaimniecības-lopkopības skolu. 18 g. vec. sācis strādāt Malnavas, vēlāk Vandzenes pienotavā. Pēc 2. pasaules kara iecelts par direktora vietas izpildītāju Vandzenes pienotavā.

Trikātas pienotavā strādā kopš 1947. g. V. Čulča vadītā siera ceha brigāde sistemātiski izpildīja produkcijas ražošanas un kvalitātes plānus. 1962. g. sāk ražot Valmieras sieru, kura tehnoloģiju izstrādāja Trikātas pienotavā. 1964. g. apguva Krievijas siera ražošanu un turpina to ražot līdz šim laikam.

Trikātas pienotavā ražotie sieri guvuši sieru skatēs godalgotas vietas Latvijā un ārpus tās. Krievijas sieram piešķirta Valsts kvalitātes zīme (1968).

Ir vairāku racionalizācijas priekšlikumu autors.

1980. g. piešķīra (vienīgajam rep. pienrūpniecības sistēmā) Latvijas Republikas Nopelniem bagātā meistara nosaukumu.

Apbalvojumi: Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes sudraba medaļa, Ordenis Goda zīme (1967), medaļa Darba slava, goda raksti, Triju Zvaigžņu ordenis II šķira (1997. 24. apr.).

Lit.: Trikātas pamatskolas novadpētniecības materiāli

 

Dambītis Pēteris Ādolfs

1895. (4.) 16. III – 1919. 16. I

Brīvības cīņu dalībnieks, pirmais Latvijas Brīvības cīņās kritušais 

Dzimis Plāņu pag. Vecbreķeļos septiņu bērnu ģimenē (divas māsiņas mirušas mazas), tēvs Dāvids (1853-1935, viņa senči nāk no Plāņu Dambīšiem), māte Minna (1873-1935, dz. Knostenberga), laulājušies 1892. g.

Beidzis Priekuļu lauksaimniecības skolu. Armijā iestājies 1915. g. sept.; praporščiks. 

1918. g. 20. febr. atvaļināts. 1918. g. dec. Rīgā reģistrēts Latvijas valdības bruņoto spēku reģistrā, dzīvojis Katoļu ielā 30-16. 

Kalpaka bataljona Neatkarības rotas leitnants, kritis Lielauces kaujā 1919. g. 

Apglabāts Liepājas kapos, 1919. g. okt. pārapbedīts uz dzimtas kapiem Trikātā. 

Ir radniecība ar Robertu Dambīti (1881-1957), kura senči arī cēlušies no Plāņu Dambīšiem - Pētera tēvs Dāvids (1853-1935) un Roberts ir brālēni.  

Lit.: Trikātas draudzes arhīvs. 

Jēkabsons Ē., Dr. hist.

Māsasmeitas Māras Stalmeisteres (dz. Slempere) arhīvs

 

Dambītis Roberts

1881. (20. IV) 2. V – 1957. 27. III

Ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Trikātas pag. Klapčos septiņu bērnu ģimenē – jaunākais. Tēvs Jēkabs* (1840-1890) – lauksaimnieks nāk no Plāņu pag. Dambīšiem, māte Liene (1846-1886, dz. Rone), laulājušies 1867. g.

Beidzis Trikātas draudzes skolu. Nokārtojis pārbaudījumus Pleskavas kadetu korpusā un 1899. g. ieskaitīts 109. kājnieku pulkā. 1900. g. iestājies Viļņas junkurskolā (beidzis 1902; podpraporščiks); dienējis 106. kājnieku pulkā. Podporučiks (1902), poručiks (1906), štābkapteinis (1910), kapteinis (1915 IX), apakšpulkvedis (1917 VIII). No 1904. g. rotas komandieris. 1908. g. pārcelts uz divīzijas štāba saimniecības daļu. No 1911. g. virsnieks 27. divīzijas intendanta pārvaldē. 1912. g. iestājies Intendantūras akadēmijā (noklausījies 2 kursus). 1914. g., sākoties 1. pasaules karam, virsnieks Ziemeļrietumu frontes intendantūrā. 1916. g. sept. pārcelts uz Rietumu frontes intendantūru, bet okt. iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes intendantu. Ziemassvētku kauju laikā apvienotās latviešu strēlnieku divīzijas intendants.

1918. g. janv. atstājis dienestu. 1918. g. martā iestājies par darbvedi Padomju Krievijas Finansu likumdošanas pārvaldē Petrogradā. Vasarā Latvijas Pagaidu nacionālās padomes uzdevumā sācis latviešu virsnieku nosūtīšanu uz Latviju. 1918. g. rudenī atgriezies Latvijā.

1918. g. 22. nov. iecelts par apsardzības ministra biedru (līdz 1919. 12. I) un Apsardzības ministrijas pārvaldītāju (līdz 1918. 6. XII); no 6. dec. arī Apgādības daļas priekšnieks (pulkvedis-leitnants). No 1919. g. aug. Liepājas raj. karaspēka saimniecības pārvaldes (vēlākie nosaukumi – Lejaskurzemes kara apgabala apgādības pārvalde, no dec. – Liepājas kara apg. apgādības pārv.) priekšnieks. Pulkvedis (1920. IV). ģenerālis (1935).

No 1920. g. jūn. Armijas saimniecības pārvaldes (vēlāk Kara saimniecības pārvalde) priekšnieks, no 1921. g. Apsardzības ministrijas (vēlāk Kara ministrijas) Padomes loceklis. 1924. g. atcelts no amata un piekomandēts Galvenajam štābam. 1929-30 Galvenās intendantūras pārvaldes Mobilizācijas daļas priekšnieka vietnieks, vēlāk vecākā inženiera vietnieks, no 1931. g. Mobilizācijas daļas priekšnieks. No 1933. g. Apgādes pārvaldes Intendantūras daļas priekšnieks. 1935. g. iecelts par Armijas štāba priekšnieka otro palīgu. 1939. g. jūn. atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

1940.g. 18. jūn. – 27. sept. Latvijas Tautas valdības kara ministrs, vēlāk Latvijas Valsts universitātes docents, LPSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis. 1941. g. jūl. pēc Vācijas armijas ienākšanas ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, vēlāk – cietumā Berlīnē un Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnē. Pēc 2. pasaules kara (1945) atgriezies Latvijā. Kādu laiku bijis kolhoza priekšsēdētājs Trikātā, no 1948. g. pensionārs.

Miris Trikātā, turpat apglabāts.

Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis III šķira Nr. 2061 (1927), Triju Zvaigžņu ordenis II un III šķira, Latvijas Aizsargu Nopelnu krusts, Polijas Polonia Restituta ordenis, Krievijas Sv. Vladimira ordenis IV šķira, Sv. Staņislava ordenis II un III šķira, Sv. Annas ordenis II (šķēpi pie ordeņa) un III šķira. Apbalvots ar LKOK par nopelniem brīvības cīņās.

Precējies 1914. g. ar Karlīni Valdovsku (1894-1978), meitas Inese Marija (1915-1959), Guna Beatrise (1922, oftalmoloģe [acu ārste]). Ir radniecība ar Pēteri Dambīti (1895-1919), ir Pētera tēva Dāvida (1853-1935) brālēns. 

Studentu korporācijas “Vendia” goda filistrs.

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1940. – 123. lpp.

LME. – R., 1967. – 1. sēj. – 336. lpp.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 123.-124. lpp.

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940.- R., 1998. – 139.-140. lpp.

Latvijas brīvības cīņas 1918 – 1920. – R., 1999. – 328.-329. lpp.

Strods H. Ģenerālis R. Dambītis par ģenerāli B. Kalniņu // Lauku Avīze. – 1989. – 13. okt.

Golberģis D. Pirmais karavīrs // Neatkarīgā Cīņa. – 1991. – 8. maijs.

Priedīte A. Ģenerāļa Roberta Dambīša piemiņai // Ziemeļlatvija. – 2001. – 28. apr.

LVVA, 5601. fonds, 1. apraksts, 1268. lieta; 1469. fonds, 1. apraksts, 27. lieta.

Trikātas draudzes arhīvs

* Jēkabs Dambītis cēlies no Plāņu Dambīšiem 

 

Dekmeiers Fricis

1881. (29. IX) 11. X – 1960. 2. II

Provizors

Dzimis Trikātas pag. Ratniekos astoņu bērnu pulciņā, tēvs Mārcis (1847-1923), māte Marija (1848-1937, dz. Balode), laulājušies 1868. g.

Dzīvojis Aucē, kur strādājis aptiekā par farmaceitu.

1944. g. emigrējis uz Vāciju.

Miris un apglabāts Regenburgā Vācijā.

Precējis ar Olgu Renci.

Lit. : Valdības Vēstnesis. Nr. 11 (15.01.1938.). 5. lpp.

Latvju Vārds. 1960. 31. marts

Trikātas draudzes arhīvs

 

Dītcs (von Dietz) Gothards Jānis

1713. 2. VIII – 1780. 22. V

Mācītājs

Gotthard Johann von Dietz dzimis Smiltenē, ievērojamā un apdāvinātā garīgo dziesmu sacerētāja, mācītāja Svantes Gustava Dītca (1670-1723) ģimenē.

Studējis Halle, bijis mācītājs Nītaurē (1736-1739). 

Mācītājs Trikātā no 1739.–1780. g.

1766. un 1774. g. J. G. fon Dītcs izrāda neprātīgu pretošanos baznīcas pārbaudīšanas komisijai. G. Dīcs bijis patstāvīgas dabas cilvēks un mēģinājis reformēt baznīcas liturģijas dievkalpošanu. Piemēram, mācītājs G. Dīcs bijis pret vācu skolotāju F. Višņakovski Trikātas draudzes skolā un pats 1767. g. pieņēmis latviešu skolotāju Jāni Fridrihu Ulmeru. Šo strīdīgo stāvokli vizitoriem nācies izšķirt, jo skolotāja dēļ konfliktā nonācis mācītājs un muižnieki. Vizitoriem nenākas viegli divskolmeistarību likvidēt. Notikusi izmeklēšana, pēc kuras vācu skolotājs pats atsakās no ieņemamā amata.

1748. g. viņu ieceļ prāvesta amatā, bet 1762. g. atkal atceļ.

Trikātā kalpojis aptuveni 41 gadu.

Laulājies ar Hedvigu (dz. Kahlen) (1711-1777), bērni Suzanna Doroteja (1743-?), Katrīna Elizabete (1744-?), Augusts Benedikts (1745-?), Hedviga Amālija (1746-?).

Lit. Enzeliņš H. Atskats Trikātas novada senatnē. – Rīga, 1931. – 16. lpp.

Trikātas draudzes arhīvs

 

Dombrovska Laimdota

1917. 8. VIII – 1996. 9. II

Ārste

Dzimusi Trikātas pag. Kazruņģī, kā otrā no četriem bērniem, tēvs pulkvedis, LKO kavalieris Jēkabs Osvalds (1880-1949), māte Kristīne (1885-1921, dz. Alberta), laulājušies 1814. g.

Beigusi Latvijas Universitāti (1944).

Beigusi Hercoga Pētera ģimnāziju Jelgavā (1936). 1936. g. izturēja eksāmenus Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātē. Studējusi un beigusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti (1939-1944), ieguvusi ārsta grādu (1944).

Strādājusi par ārsti Līvānos.

1941. g. ar Latvijas Sarkanā krusta un laikraksta „Tēvija” starpniecību meklēja Baigajā gadā apcietināto pusbrāli Oļģertu Dombrovski.

Devās trimdas gaitās.

Tībingenes Universitātes Medicīnas fakultātē aizstāvēja disertāciju (1949).

Izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm (1950).

Naturalizācijas ceļā tika uzņemta ASV pilsonībā (1956. g. 10. jūl.).

Bija ārste. Strādāja Veterānu veselības pārvaldes slimnīcās Pensilvānijas un Rietumvirdžīnijas pavalstī. Bija Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedre. Piedalījās LĀZA palīdzības fonda uzturēšanā.

1944. g. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti beigušie ārsti Rīgā 1994. g. 13. aug. atzīmēja 50 gadu universitātes beigšanas jubileju. Ar kolēģa Viktora Strauba starpniecību, atsaucoties aicinājumam, L. Dombrovska uzdāvināja Latvijas muzejiem anatomisko terminu vārdnīcu „Nomina anatomica”.

Dzīvojusi Ņujorkas pavalstī, Bruklinā; Ohaio pavalstī, Sinsinati; Mariettā; Pensilvānijas pavalstī; Rietumvirdžīnijas pavalstī.

Mirusi 78 gadu vecumā mājās, Mariettā.

Lit.: Arhīvs. – XIV sēj. – Melburna, 1974. – 283. lpp.

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940. – R., 1998. – 148. lpp.

http://biographien.lv/D_dizc.html 

http://nekropole.info/ru/person/view?id=3047717

Trikātas draudzes arhīvs

 

Dombrovskis Jēkabs Osvalds

1880. (11.) 23. VIII – 1949. 17. XII

Pulkvedis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis Rīgā, kā jaunākais no diviem bērniem, tēvs atslēdznieks Juris, māte Lavīze Amālija (dz. Vulfsone).

Beidzis Pētera I reālskolu Rīgā (1898), mērnieku kursus un kā brīvprātīgais iestājies armijā, 113. kājnieku pulkā. 1899. g. iestājies Viļņas junkurskolā (beidzis 190; podpraporščiks).

Dienējis 116. kājnieku pulkā Rīgā. Podporučiks (1902), poručiks (1906), štābkapteinis (1915. X). No 1903. g. virsnieks 213. rezerves pulkā Penzā, no 1904. g. jūn. – 281. kājnieku pulkā, no okt. – 216. kājnieku pulkā. Piedalījies Krievijas – Japāņu karā. Kaujā pie Mukdenas ievainots. 1906. g. pārcelts uz 1. Austrumsibīrijas strēlnieku pulku.

1909. g. atvaļināts. Bijis mērnieks.

1914. g. aug. mobilizēts armijā un ieskaitīts 5. Petrogradas zemessargu družīnā. No 1915. g. virsnieks 421. kājnieku pulkā, no 1916. g. – 3. Kaukāza strēlnieku pulkā, no 1917. g. janv. – 741. kājnieku pulkā Ziemeļu (Rīgas) frontē. 1917. g. apr. pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku (bataljona komandieris, no sept. pulka saimniecības priekšnieks).

1917. g. okt. slimības dēļ evakuēts uz aizmuguri un 1918. g. martā atvaļināts. Dzīvojis ar ģimeni Bologojē.

No 1918. g. jūn. Bologojes kara komisariāta daļas priekšnieks. 1918. g. dec. atgriezies Latvijā, dzīvojis Trikātas pag. 1919. g. marta–maijam darbvedis Smiltenē.

1919. g. 4. jūn. Strenčos mobilizēts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); rotas komandieris Ziemeļlatvijas brigādes Rezerves bataljonā Rūjienā. No 21. jūn. Rīgas apr. komandants, no 19. jūl. Augškurzemes raj. komandants no 7. aug. 3. Jelgavas kājnieku pulka komandieris. Pulkvežleitnants (1919. XI), pulkvedis (1925). 1923. g. beidzies vecāko virsnieku kursus, 1930. g. – kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. No 1933. g. piekomandēts Armijas štābam.

1934. g. aug. atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvojis Ozolnieku pag. Ilgās (Jelgavas raj.).

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, 1945. g. janv. – uz Vāciju. Miris bēgļu nometnē Eslingenē, kur arī apglabāts.

Apgalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis III šķira Nr. 85 (1920), Triju Zvaigžņu ordenis II šķira, skautu pateicības zīme „Svastika”, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, Polijas Drošsirdīgo krusts; Krievijas Sv. Staņislava ordenis II un III šķira, Sv. Annas ordenis III un IV šķira. Apbalvots ar LKOK par Līvānu miesta ieņemšanu 1919. g. 3. okt.

Precējies 1914. g. ar Kristīni Albertu (1885-1921), bērni Ilga (1916-1996; 1941-565 izsūtījumā), Laimdota (1917-1996), Velta (1921) un Aina (1921); otrreiz precējies 1922. g. ar Lizeti Annu Mariju Šudeli (1895-1979, ASV), bērni Daina (1923), Oļģerts (1924; 1941. g. par pretpadomju darbību apcietināts un izsūtīts).

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1939.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. – R., 1995. – 131. lpp.

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940. – R., 1998. – 147.-148. lpp.

Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. – R., 1999. – 331. lpp.

LVVA, 5601. f., 1. apr., 1385. l.

Trikātas draudzes arhīvs.

Jēkabs. Dombrovskis. Līvānu atbrīvošanas piemineklis. [Skatīts 05.10.2007] Pieejams: http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2006_web/vsk/livanuatbrpiem/domb1.htm

http://nekropole.info/lv/Jekabs-Dombrovskis-23.08.1880

 

Dzērve Pēteris

1894.* (28. VIII) 9. IX – 1964. 23. I

Pulkvedis-leitnants

Dzimis Trikātas pag. Dzērvēs, zemkopja ģimenē, tēvs Mārcis (1862-1924), māte Kristīne (1868-?, dz. Raibace), laulājušies 1889. g.

Beidzis reālskolu (1912). Studējis zemkopību Omskas Politehniskajā institūtā (1913-14).

1915. g. sept. Ufas guberņā mobilizēts armijā un ieskaitīts 168. rezerves bataljonā, vēlāk – 164. kājnieku pulkā. 1916. g. sept. beidzis 2. Kazaņas praporščiku skolu (praporščiks); dienējis 113. rezerves pulkā, no 1917. g. janv. – 292. kājnieku pulkā, no febr. – 684. kājnieku pulkā. Podporučiks (1917. g. maijs), poručiks (1917. g. jūl.), štābkapteinis (1917. g. sept.). Kaujās ievainots un kontuzēts. No 1917. g. sept. bataljona komandieris. 1918. g. martā atvaļināts. Dzīvojis tēva mājās Ufas guberņā latviešu kolonijā – baltiešu ciemā. 1918. g. maijā iestājies zemnieku pašaizsardzības družīnā. Igļinas pag. družīnas štāba priekšnieks (pēc družīnas komandiera bojāejas kaujā pret lieliniekiem – družīnas komandieris). No 1918. g. aug. virsnieks Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijas 161. Ufas strēlnieku pulka virsnieku rotā (no sept. rota apsargājusi Ufas direktoriju Ufā un Omskā). No 1918. g. okt. Armijas virspavēlnieka mītnes apsardzības bataljona vada komandieris. 1919. g. febr. komandēts uz fronti; rotas komandieris 33. kājnieku pulkā, Apihtina nodaļas štāba priekšnieks. Kaujā ievainots. 1919. g. sept. kājām pārgājis Karakuma tuksnesi un iestājies Dagestānas kara apgabala priekšnieka sevišķu uzdevumu nodaļā; rotas komandieris. 1919. g. dec. ieskaitīts Sibīrijas virsnieku bataljonā, vēlāk – ģenerāļa Markova pulkā. Kaujās pie Perekopa ievainots. Kapteinis (1920. g. maijs). No 1920. g. 15. maija Latvijas militārās misijas sekretārs Sevastopolē, jūl. atgriezies Latvijā.

No 1920. g. 14. jūl. Latvijas armijā (kapteinis); dienējis Auto-motociklu parkā. No 1920. g. nov. Tehniskās pārvaldes Administratīvās daļas kance-lejas priekšnieks. 1922. g. pārcelts uz Auto-tanku divizionu (vēlāko pulku). 1922. g. beidzis virsnieku kursus, 1932. g. – bataljonu komandieru kursus. Pulkvedis-leitnants (1926). No 1926. g. pulka komandiera palīgs, vēlāk pulka saimniecības priekšnieks, bataljona komandieris. 1932-35 (ar pārtrau-kumu) Tehniskās divīzijas Apgādības daļas priekšnieka vietas izpildītājs.

1940. g. okt. atvaļināts. Strādājis arodskolā par automehāniķi apmācītāju. 1941. g. padomju varas iestāžu apcietināts; 30. jūn. kopā ar kapteini V. Hāzneru izbēdzis no Rīgas Centrālcietuma. Vācu okupācijas laikā 1944. g. martā mobilizēts latviešu leģionā; kara tiesas loceklis. Pēc 2. pasaules kara bēgļu gaitās Vācijā, no 1950. g. trimdā ASV.

Miris Klīvlendā, Ohaio pavalstī.

Apbalvojumi: Latvijas Triju zvaigžņu ordenis IV šķira, Latvijas Viestura ordenis IV šķira; Krievijas Sv. Vladimira ordenis IV (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Staņislava ordenis III (šķēpi pie ordeņa) šķira, Sv. Annas ordenis II (šķēpi pie ordeņa) šķira, III (šķēpi pie ordeņa) šķira un IV šķira.

Precējies 1922. g. ar Hertu Mariju Johannu Filholdi (1897-?), meitas Mirdza Elga (1923), Vita Ināra (1930).

Lit.: Es viņu pazīstu. – R., 1940. – 147. lpp.

Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940.– R., 1998. – 157.-158. lpp.

LVVA, 5601. fonds, 1. apraksts, 1512. lieta (līdz 1933. g.); 1478. fonds, 1. apraksts, 156. lieta.

Trikātas draudzes arhīvs

* Trikātas baznīcas grāmatā „Dzimuši 1893” dzimšanas gads ir 1983.

 

Eliass Augusts

1876. (17.) 29. X – 1951. 28. I

Provizors

Dzimis Trikātas draudzē - Jaunvālē Cempu Inčos, tēvs Pēteris, māte Kača (dz. Burkina), laulājušies 1861. g.

Strādājis Trikātas aptiekā par provizoru.

Mūža nogalē dzīvojis Trikātas pag. Galdniekos.

Miris Trikātā, turpat apglabāts.

Precējies ar Martu Agnezi (1886-?), dēls Konstantīns (1915-?, Pēterpilī).

Lit. Trikātas draudzes arhīvs.

Trikātas pamatskolas novadpētniecības materiāli

 

Eliass Pēteris

1821. 13. XII (v.st.) – ?

Pirmais baznīcas draudzes priekšnieks no latviešu tautas

„Trikātas draudze var zināmā mērā lepna būt uz to, ka viņai pirmai ir draudzes priekšnieks no zemnieku kārtas, par kādu 1873. g. draudzes konventā ievēl Jaunvāles Laužu Pēteri Eliāsu.”

Apglabāts Trikātas kapos.

Lit. Enzeliņš H. Atskats Trikātas novada senatnē. – Rīga, 1931. – 34. – 35. lpp.

 

Endrofas Vilhelms (Šurborgs)

? – 1285

Livonijas iekarotājs, Livonijas ordeņa 16. mestrs

Par Livonijas ordeņa mestru ievēlēts 1281. 1281–84 vadījis Cēsu Svētā Jāņa baznīcas celtniecību. Karojis ar leišiem un zemgaļiem. Viņa laikā celti Valmieras, Burtnieku un Trikātas pilscietokšņi.

Kritis kaujā pret zemgaļiem

Lit.: Rusovs B. Livonijas kronika. R. 1926. 30